Krievija otro reizi pret Ukrainu raida kodolieročiem pielāgoto raķeti "Orešņik". Kas par to zināms?

Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija nav atklājusi precīzu trieciena vietu, Ukrainas amatpersonas piektdien ziņoja par vairākiem sprādzieniem un ballistiskās raķetes triecienu Ļvivā – pilsētā Ukrainas rietumos, netālu no Polijas robežas.

Šī ir tikai otrā reize, kad Krievija izmantojusi "Orešņik" raķeti. Pirmais šāda veida trieciens tika veikts 2024. gada novembrī, kad mērķis bija, kā ziņots, pamesta rūpnīca Dnipro pilsētā.

Kas ir raķete "Orešņik"?

"Orešņ" (tulkojumā – lazda), visticamāk, ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete. Tās līdzšinējā izmantošana liecina par darbības rādiusu aptuveni no 600 līdz 1000 jūdzēm (ap 1000–1600 kilometriem). ASV aizsardzības amatpersonas iepriekš norādījušas, ka šī raķete varētu būt pat starpkontinentālās klases ierocis.

Attālums no Kapustinjaras poligona Krievijā, no kura raķete iespējams, tika palaista, līdz Ļvivai ir aptuveni 900 jūdzes.

Viena no "Orešņik" būtiskākajām īpašībām ir spēja nest vairākas atsevišķas kaujas galviņas. Raķete var atdalīt līdz pat sešiem neatkarīgi vadāmiem trieciena blokiem, kas pārvietojas ar hiperskaņas ātrumu un var vienlaikus trāpīt dažādiem mērķiem.

CNN norāda, ka tieši šī īpašība padara "Orešņik" īpaši bīstamu: viena raķete spēj radīt plaša mēroga triecienu.

Vai raķeti var notriekt?

"Orešņik" pārvietojas ar ātrumu līdz aptuveni 13 000 kilometru stundā. Tās trajektorija ved augstu ārpus atmosfēras un pēc tam strauji lejup, kas praktiski padara to neapturamu Ukrainas rīcībā esošajām pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Lai gan līdz šim raķete izmantota ar konvencionālu sprāgstvielu, tā ir konstruēta arī kodolieroču nešanai. ASV amatpersonas iepriekš atzina, ka pirms pirmā "Orešņik" trieciena 2024. gadā Vašingtona tika brīdināta, lai novērstu kļūdainu pieņēmumu par kodoluzbrukumu.

Ukrainas eksperti, kas pētīja pirmā trieciena atlūzas, CNN norādīja, ka raķete tehnoloģiski nešķiet īpaši moderna un lielā mērā balstās uz jau zināmiem padomju laika risinājumiem.

Brīdinājums NATO un Eiropai

Īpašu satraukumu rada fakts, ka trieciens veikts Ļvivā – aptuveni stundas brauciena attālumā no NATO dalībvalsts Polijas.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja: "Šāds trieciens tik tuvu Eiropas Savienības (ES) un NATO robežai ir nopietns drauds drošībai Eiropas kontinentā un pārbaudījums transatlantiskajai sabiedrībai."

Arī ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvēra, ka Krievijas rīcība ir eskalācija: "Ziņotā "Orešņi"’ raķetes izmantošana ir skaidra eskalācija pret Ukrainu un signāls Eiropai un ASV."

Maskava apgalvo, ka trieciens bijis atbilde uz iespējamu uzbrukumu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei, lai gan CIP vērtējumā Ukraina šādu mērķi nav uzbrukusi.

Kremļa pārstāvji arī paziņojuši, ka "Orešņik" raķetes tiek ražotas sērijveidā un daļa no tām varētu tikt izvietotas Baltkrievijā – solis, kas, pēc analītiķu domām, vērsts uz bailēm Eiropas pilsētās un NATO atturēšanas vājināšanu.