Brāļu Ābeļu animācijas filma "Dieva suns" cīnīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu divās kategorijās

Brāļu Ābeļu filmas "Dieva suns" ("Dog of God") konkurenti pilnmetrāžas animācijas kategorijā ir vēl četri Eiropas animācijas kinodarbi – Francijas filmas "Arko" ("Arco") un "Mazā Amēlija" ("Amélie et la métaphysique des tubes"), piecu valstu – Spānijas, Francijas, Beļģijas, Šveices, Čīles, kopražojums "Olīvija" un neredzamā zemestrīce" ("L’Olívia i el terratrèmol invisible") un četru valstu – Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Francijas, kopražojums "Burvju dārza stāsti" ("Pohádky po babičce"). Visu balvām nominēto filmu, režisoru, aktieru un citu kategoriju saraksts – Eiropas Kinoakadēmijas mājaslapā.

Šogad Eiropas Kinoakadēmijas balvas (European Film Awards) tiks piešķirtas jau 38. reizi, svinīgā ceremonija notiks Berlīnē, ikoniskajā "Haus der Kulturen der Welt" (HKW), kur to klātienē apmeklēs aptuveni 1000 kinoprofesionāļu no visas Eiropas, arī no Latvijas. Ceremonija sāksies pulksten 18 pēc Centrāleiropas laika (pulksten 19 pēc Latvijas laika), ceremonijas tiešraide būs pieejama EFA mājaslapā www.europeanfilmawards.eu.

Šis ir jau ceturtais gads pēc kārtas, kad viena no piecām Eiropas Kinoakadēmijas nominētajām pilnmetrāžas animācijas filmām ir saistīta ar Latvijas vārdu – 2022. gadā piecniekā iekļuva Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts", 2023. gadā – septiņu valstu kopražojums "Meitene un dzinējsuns", bet 2024. gadā – Ginta Zilbaloža "Straume", kas kļuva par uzvarētāju un saņēma Eiropas kinoakadēmijas balvu.

Pilnmetrāžas "animācija pieaugušajiem" "Dieva suns" pasaules pirmizrādi ar spilgtām starptautiskām atsauksmēm piedzīvoja 2025. gada jūnija sākumā Traibekas festivālā Ņujorkā (ASV), kur tā tika pieteikta kā "šāgada mežonīgākā un unikālākā filma".

Kinoindustrijas medijos filma jau novērtēta kā negaidīti drosmīga un novatoriska, tā veidota reti izmantotajā rotoskopijas animācijas tehnikā un stāsta par mistiskiem notikumiem 17. gadsimta Livonijā. Pēc pasaules pirmizrādes filma "Dieva suns" ir demonstrēta jau vairāk nekā 50 starptautiskos kinofestivālos visā pasaulē – no Austrālijas līdz Kanādai. Filma izpelnījusies plašu uzmanību ar savu radikālo animācijas paņēmienu, transgresīvo humoru un "bezbailīgo pievēršanos Eiropas vēsturei, reliģijai, seksualitātei un kolektīvai histērijai".

Līdz šim filma saņēmusi arī vairākas balvas starptautiskos festivālos, tai skaitā balvu "Méliès d’argent" kā Eiropas labākā pilnmetrāžas fantastikas filma Lundas festivālā Zviedrijā.

Animācijas filma "Dieva suns" bija arī Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas balvas "Oskars" nominācijai kategorijā "Labākās starptautiskās filmas balva" ("Academy Award for Best International Feature Film"), bet šobrīd joprojām ir kvalificējusies iespējai tikt nominēta kā viena no labākajām pilnmetrāžas animācijas filmām, tā ir kategorija, kurā balvu pirms gada saņēma Ginta Zilbaloža filma "Straume". Nominācijas "Oskara" balvai šajā un citās kategorijās tiks izziņotas jau nākamnedēļ, 22. janvārī.

Filma "Dieva suns" saņēmusi astoņas nominācijas Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" – gan labākās filmas kategorijā, gan par labākajiem aktierdarbiem, režiju, scenāriju, animācijas mākslinieka un komponista darbu. Lielā Kristapa balvas tiks pasniegtas noslēguma ceremonijā 1. martā.

Sākot ar 2026. gada aprīli, filma "Dieva suns" tiks izrādīta uz lielajiem ekrāniem ASV, Francijā un franču valodā runājošajās teritorijās, Vācijā un Grieķijā; līdz šim regulārajā kinorepertuāra apritē ārpus Latvijas bija nonākusi brāļu Ābeļu "Simtgades filma Baltu ciltis" – "Pēdējie Eiropas pagāni" (2018), ko izrādīja Lietuvā 2019. gadā.

Filmas vizuālo pasauli veidojis mākslinieks Harijs Grundmanis un operators Mārcis Ābele, scenāriju radījuši Ivo Briedis, brāļi Ābeles un Grundmanis, animācijas darbus vadījuši Aigars Gercāns un Kristīna Rezviha. Galvenajās lomās – Jurģis Spulenieks, Agate Krista, Regnārs Vaivars, Einars Repše, Kristians Kareļins. Filmas producenti ir Raitis Ābele, Kristele Pudane (Tritone Studio, Latvija) un Džovanni Labadessa (Lumiere Lab, ASV), filmas veidošanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs (ERAF/REACT-EU projekts Latvijas kinoindustrijas uzņēmumu izaugsme).

Eiropas Kinoakadēmija tika dibināta 1989. gadā kā Eiropas Kino biedrība, tās pirmais prezidents bija Ingmārs Bergmans, kurš biedrību dibināja kopā ar 40 izciliem filmu autoriem, lai veicinātu Eiropas kino industrijas attīstību. No 2024. gada Eiropas Kinoakadēmiju vada aktrise Žiljeta Binoša, šobrīd Akadēmijas biedru lokā ir vairāk nekā 5400 kinoprofesionāļi, no Latvijas – gandrīz 30.