Vai ASV Kongress varētu apturēt Trampu no Grenlandes iegūšanas?

Lai gan republikāņi līdz šim lielākoties atbalstījuši Trampa ārpolitiku, daļa likumdevēju tagad pievienojas demokrātiem un NATO partneriem, norādot, ka Grenlandes pārņemšana pārkāptu gan ASV, gan starptautiskās tiesības. Vairāki republikāņu līderi publiski atzinuši, ka Kongresā nav būtiska atbalsta ne Grenlandes iegādei, ne tās sagrābšanai ar militāru spēku.

Īpašu kritiku izpelnījies Trampa priekšlikums ieviest muitas tarifus valstīm, kas neatbalsta viņa ieceri par Grenlandi. Ziemeļkarolīnas senators Toms Tilliss paziņojis, ka šādi tarifi būtu kaitīgi ASV ekonomikai un sabiedrotajiem, vienlaikus izdevīgi Krievijai un Ķīnai. Arī senatore Liza Murkovska uzsvērusi, ka Grenlandes iedzīvotāju suverenitāte ir neaizskarama un nedrīkst kļūt par politisku maiņas objektu.

Neraugoties uz kritiku, Tramps turpina apgalvot, ka Grenlandes kontrole ir būtiska ASV un globālajai drošībai, lai konkurētu ar Ķīnu un Krieviju Arktikā. Viņš arī mazinājis bažas par iespējamu NATO vājināšanu, uzsverot, ka drošības apsvērumi esot svarīgāki par diplomātiskām sekām. Tomēr viņa nostāja kļūst arvien nepopulārāka Kapitolija kalnā.

Kongresam teorētiski ir iespējas ierobežot prezidenta rīcību, jo jebkāda Grenlandes iegāde prasītu Kongresa apstiprinājumu finansējumam. Gan Dānija, gan Grenlande jau vairākkārt paziņojušas, ka sala nav pārdošanā.

Eksperti gan brīdina – Tramps varētu mēģināt izmantot izpildvaras pilnvaras, apejot likumdevējus. Tas raisa arvien lielākas bažas par varas līdzsvaru ASV un prezidenta vienpersonisku rīcību ārpolitikā.