Uz saturu

Demogrāfiskā bedre Rīgā – mazā bērnu skaita dēļ varētu nākties reformēt vai pat slēgt desmitiem dārziņu

Demogrāfiskā bedre skārusi Rīgas bērnudārzus, tāpēc pašvaldībai var nākties pieņemt nepopulārus, bet, kā uzsver dome, tomēr vajadzīgus lēmumus. Šobrīd galvaspilsēta sākusi vērtēt bērnudārzu tīklu, pieļaujot ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu apvienošanu, bet arī slēgšanu. Cik daudzus dārziņus skars šīs pārmaiņas, atbildīgie pagaidām neatklāj, bet neoficiāli izskan, ka tie varētu būt pat vairāki desmiti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja vēl pirms dažiem gadiem vecāki sūdzējās par rindām uz Rīgas bērnudārziem, tad šobrīd situācija atsevišķos rajonos ir krasi pretēja.

Šobrīd Rīgā darbojas vairāk nekā 150 pašvaldības bērnudārzu, taču, kā norāda Rīgas domē, ne visi no tiem ir pilnībā noslogoti. Pašvaldība apsver bērnudārzu tīkla optimizāciju. Tiekot apspriesti dažādi scenāriji: sākot no iestāžu apvienošanas līdz pat bērnudārzu slēgšanai. Pašvaldībā atzīst, ka esošais iestāžu skaits vairs neatbilst reālajam pieprasījumam.

"Kopš 2016. gada Rīgā jaundzimušo skaita kritums ir 50%. Straujāks nekā Latvijā kopumā. Tas atsāj savu pēdu uz dārziņiem un skolām," norāda Rīgas domes deputāte Elīna Treija (NA).

"Mums jāskatās pieprasījums un piedāvājums. Ja piedāvājums tāds, kur vienas izmaksas uz bērnu augstas, un ir atseviškas vietas, kur viena bērna izmaksas augstākas par tūkstoti eiro, tad jādomā, kā dabūt vidējo – 500 eiro," saka Rīgas domes Izglītības komitejas vadītāja Laima Geikina (JV).

Domnieki jau ilgāku laiku strādājot pie tā, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu Rīgā.

"Mums ir apkaimes, kur katostrofāli pietrūkst vietu – centrs, Skanste. Un tad ir vietas, kur samazinās bērnu skaits. Un strādājam ar nepilnu aizpildījumu – 60-70%. Būs jāpieņem lēmumi nākotnē un jāvērtē, kur pat jāslēdz," atzīst Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Optimizācijas mērķis esot ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet arī uzlabot izglītības kvalitāti un efektīvāk izmantot pašvaldības resursus.

"Nav pareizi, ka mēs iztērējam līdzekļus tukšās telpās. Labāk atrast risinājumu, kā šos līdzekļus novirzīt pedagogu atlīdzībai," saka Treija.

Pašvaldība gan uzsver: katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, ņemot vērā dažādus kritērijus.

"Mūsu uzmanības centrā bērns, vecāki, ģimene. To norāda budžeta prioritātes. Un arī profesionālie pedagogi. Domājot par pārmaiņām sistēmā, iziesim no labākajām interesēm šīm grupām," sola Geikina.

Pirmdien domē norisinājās pirmā darba sēde, kurā diskutēja par bērnudārzu tīkla optimizāciju. Pagaidām netiek atklāts, cik daudz un kuras tieši iestādes varētu skart pārmaiņas, taču kuluāros izskan, ka tās varētu attiekties uz vairākiem desmitiem bērnudārzu.

"Šobrīd negribu runāt par cipariem. Nākamnedēļ organizēsim izvērstāku skaidrojumu," pauž Geikina.

Pašvaldība sola dialogu ar iedzīvotājiem un skaidru komunikāciju par iespējamām pārmaiņām, kuras, visticamāk, tiks realizētas līdz septembrim, proti, kad sākas jaunais mācību gads.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm