Eiropas armija vai atkarība no ASV? NATO nākotne izraisa domastarpības

"Ja kāds domā, ka Eiropas Savienība (ES) vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV – turpiniet sapņot. Jūs to nevarat. Mēs to nevaram," Ruti citē "The Guardian". Viņš piebilda, ka, ja Eiropa vēlētos aizstāt ASV kodolatturēšanu, aizsardzības izdevumi būtu vismaz jādubulto. "Tāpēc – veiksmi!" ironiski piebilda NATO vadītājs.

Šie izteikumi izraisīja neapmierinātību daļā Eiropas Parlamenta deputātu. Bijušais Nīderlandes premjerministrs jau iepriekš izpelnījies kritiku par savu attieksmi pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuru viņš kādreiz publiski nosauca par NATO "tētiņu".

Dienu vēlāk Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro sociālajos tīklos kritizēja NATO ģenerālsekretāra izteikumus. "Eiropieši var un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. Pat Amerikas Savienotās Valstis tam piekrīt. Tas ir NATO Eiropas pīlārs," rakstīja Barro.

Savukārt Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress aicināja domāt vēl radikālāk. "Mums ir jāvirzās uz Eiropas armiju," viņš sacīja žurnālistiem Briselē, gan atzīstot, ka šādu struktūru nav iespējams izveidot vienas dienas laikā. Eiropai, pēc viņa domām, nepieciešami "visu veidu atturēšanas līdzekļi – ekonomiski, politiski un militāri".

Vienprātība aizkulisēs: Eiropai jādara vairāk

Neraugoties uz publiskajām domstarpībām, aizkulisēs valda vienprātība, ka NATO Eiropas dalībvalstīm jāuzņemas lielāka atbildība. ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa šonedēļ uzsvēra, ka aliansei "jākļūst eiropiskākai". "Eiropai ir jāsaņemas. Neviena lielvara vēsturē nav uzticējusi savu izdzīvošanu citiem un izdzīvojusi," sacīja Kallasa.

NATO valstis pērn apņēmās līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, savukārt Eiropas Savienība sākusi 800 miljardu eiro aizsardzības investīciju programmu. Taču jautājums paliek – vai Eiropa spēs rīkoties koordinēti?

Eksperti: progress iespējams, bet laika ir maz

Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Kamils Grāns laikrakstam "The Guardian" norādīja, ka Eiropa virzās pareizajā virzienā, taču tas prasīs vairākus gadus. "Tas ir ilgtermiņa darbs – jāiegādājas pareizās spējas, lai samazinātu atkarību no ASV," sacīja Grāns, kurš šobrīd vada Eiropas Aviācijas, drošības un aizsardzības industriju asociāciju.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropa līdz 2030. gadam nevarēs kļūt pilnībā autonoma, taču līdz tam iespējams panākt "būtisku progresu" stratēģiski svarīgās jomās – izlūkošanā, satelītos, tālās darbības raķetēs, gaisa transportā un pretraķešu aizsardzībā.

ASV prezidenta Donalda Trampa pretrunīgie izteikumi par Grenlandi un svārstīgais atbalsts Ukrainai ir raisījuši šaubas par Vašingtonas gatavību palīdzēt krīzes gadījumā.

Drošības eksperte Sofija Beša no Kārnegija fonda Vašingtonā uzskata, ka uzticība ASV drošības garantijām Eiropā ir būtiski sarukusi. "Es nedomāju, ka Eiropas politikas veidotājiem vēl ir ilūzijas par pilnīgu uzticēšanos ASV drošības garantijām," viņa sacīja.

Pēc Bešas domām, pastāv risks, ka milzīgie aizsardzības tēriņi netiks izmantoti koordinēti, un pēc 10–15 gadiem Eiropa joprojām būs atkarīga no ASV.