Cik gados jauniešiem sākt patstāvīgu dzīvi? Latvijā vecāku mājas pamet vēlāk nekā kaimiņvalstīs

Kopumā Eiropas Savienībā jaunieši 2025. gadā pie vecākiem dzīvo līdz vidēji 26,3 gadu vecumam, kas ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, kad šis rādītājs bija 26,2 gadi. Kopš 2002. gada vidējais vecums Eiropā saglabājies samērā stabils un svārstījies ap 26 gadiem.

Baltijas valstu vidū Latvijā jaunieši pie vecākiem dzīvo visilgāk. Ja Igaunijā jaunieši vecāku mājas pamet vidēji 22,7 gadu vecumā, tad Latvijā tas notiek aptuveni trīs gadus vēlāk – vidēji 25,7 gadu vecumā.

Visvēlāk no vecāku mājām dodas jaunieši Horvātijā – vidēji 31,5 gadu vecumā. Tai seko Grieķija un Slovākija ar 30,9 gadiem, kā arī Spānija un Itālija, kur jaunieši mājokli pamet vidēji 30,2 gadu vecumā.

Pretēja situācija vērojama Ziemeļeiropā. Somijā jaunieši kļūst patstāvīgi visagrāk un no vecāku mājām izvācas vidēji 21,4 gadu vecumā. Dānijā tas notiek 21,8 gadu vecumā.

Dati liecina, ka pastāv saikne starp jauniešu nodarbinātību un vecumu, kurā viņi pamet vecāku mājas. Eiropas Savienībā 20 līdz 29 gadus vecu jauniešu nodarbinātības līmenis 2025. gadā sasniedza 65,5%.

Valstīs, kur jaunieši kļūst finansiāli patstāvīgi agrāk un ātrāk izvācas no vecāku mājām, nodarbinātības līmenis parasti ir augstāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tā tas ir, piemēram, Nīderlandē, Dānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Savukārt valstīs, kur jaunieši ilgāk dzīvo kopā ar vecākiem, situācija darba tirgū bieži ir sarežģītāka. Grieķijā, Horvātijā, Spānijā un Itālijā jauniešu nodarbinātības līmenis ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, un arī vecāku mājas tur tiek pamestas krietni vēlāk.