Uz saturu

Latvija pēdējā starp Baltijas valstīm cīņā pret korupciju, liecina jaunākie dati

Otrdien, 10. februārī publicēts Korupcijas uztveres indeksa 2025. gada rezultāts. Salīdzinot ar pērno gadu, Latvijas rezultāts ir paaugstinājies par vienu punktu, tomēr desmit gadu griezumā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot izaugsmi, tā liecina biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" analīze.

10. februārī 11:28

Ikgadējos Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātus publicējusi Starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" (TI).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Salīdzinot ar 2024. gadu, Latvijas rezultāts ir paaugstinājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 60 punktus jeb 2023. gada līmeni. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot izaugsmi.

FOTO: FOTO: "TRANSPARENCY INTERNATIONAL"

Biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) ieskatā Latvija ar viena punkta pieaugumu Korupcijas uztveres indeksā uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu. Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskās gribas un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā.

Latvijai sliktākais rezultāts Baltijas valstu vidū

Baltijas valstu vidū situācija nav krasi mainījusies – Igaunija tāpat kā pagājušajā gadā ir ieguvusi 76 punktus, Lietuva – 65 punktus (+2). Jāatgādina, ka Latvijai tie ir 60, proti, mazāk nekā kaimiņvalstīm.

Ja skata Baltijas valstu rezultātus ilgākā laika nogrieznī, tad kopš 2012. gada visām trim Baltijas valstīm ir redzams būtisks kāpums: Igaunijai +12 punkti, Latvijai +11 punkti, Lietuvai +11 punkti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Copy of CPI2025_main map web - 5
FOTO: Foto: "Transparency International"

Korupcijas uztveres indeksa rezultātu lielā mērā ietekmē arī demokrātijas un tiesiskuma kvalitāte valstī. Latvijas valdības stabilitāte un spēja ieviest pārdomātas reformas bieži tiek apšaubīta, lēmumu pieņemšana nav pietiekami caurspīdīga, Interešu pārstāvības atklātības likums, lai arī pieņemts, joprojām nav ieviests un tā ieviešana ir atlika uz 2028. gadu.

Šie visi notikumi ietekmē Latvijas politisko vidi un ekonomisko attīstību, kas savukārt ietekmē privātā sektora viedokli par publisko pārvaldi.

Agnija Birule
"Delna" direktore

"2025. gada Latvijas rezultāta KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijai zemāks vērtējumus ir avotos, kas apkopo uzņēmēju viedokli un sniedz ekspertu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi valstī, vērtē investēšanas riskus un integritāti publisko līdzekļu izlietošanā. Latvijas rezultāts signalizē par iespējamiem nedokumentētiem maksājumiem vai kukuļošanu, ko veic uzņēmēji, lai iegūtu kādu labumu savam uzņēmumam."

Eiropas Savienībā vidēji rādītājs ir par 4 punktiem augstāks

Eiropas Savienības valstu vidējais rezultāts ir 64 punkti, kas ir par vienu punktu mazāk nekā pērn, bet tas ir par četriem punktiem augstāks nekā indeksā ieguvusi Latvija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eiropas Savienībā kopš 2012. gada 13 dalībvalstīm rezultāts ir pazeminājies. Tikai septiņām valstīm tas ir paaugstinājies, starp šīm valstīm ir trīs Baltijas valstis, Čehija, Grieķija, Itālija, Īrija.

Copy of CPI2025_main map web - 4
FOTO: FOTO: "TRANSPARENCY INTERNATIONAL"

Korupcijas uztveres indeksa  rādītājs ir viens no signāliem investoriem par investīciju vidi, konkurenci un pārvaldības kvalitāti. Ja pastāv aizdomas, ka pastāv nedokumentēti maksājumi, publiskie līdzekļi tiek sadalīti neefektīvi vai "savējiem", vai ir ierobežota konkurence, godprātīgi investori izturas piesardzīgi un izvēlas valstī neinvestēt.

Korupcijas uztveres indeksu (KUI) ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs.  Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.

KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus. Tiek izmantotas uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumi. Indeksā izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – valstī nav korupcijas.

Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas rezultātu, izmantoti desmit avoti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm