Kremļa digitālā kontrole pastiprinās – sāk ierobežot "Telegram" darbību visā lielvalstī
Krievijā sākti ierobežojumi vienai no valstī populārākajām saziņas lietotnēm – "Telegram". Krievijas sakaru uzraugs "Roskomnadzor" 10. februārī sācis ierobežot platformas darbību, ziņo prokremliskais medijs RBC, atsaucoties uz vairākiem avotiem.
Šis solis iekļaujas Kremļa ilgtermiņa politikā samazināt Rietumu digitālo platformu ietekmi un stiprināt tā dēvēto "suverēno internetu", kas ļautu valstij ciešāk kontrolēt tiešsaistes saziņu, raksta "Kyiv Independent".
Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Svincovs medijam "Ostorozhno Novosti" norādījis, ka "Telegram" varētu tikt ierobežots, jo tas "pilnībā neatbilst Krievijas likumu prasībām", gan nesniedzot konkrētus piemērus. "Roskomnadzor" oficiālu paziņojumu par ierobežojumiem līdz šim nav publicējis.
Tikmēr lietotāji visā Krievijā jau otro dienu pēc kārtas ziņo par būtiskiem traucējumiem – problēmām lejupielādēt attēlus un video, lēnu lietotnes darbību vai pilnīgu savienojuma zudumu. Traucējumu uzraudzības vietnēs sūdzību skaits pieaudzis līdz aptuveni 15 000, kas krietni pārsniedz ikdienas rādītājus.
Iepriekš līdzīgās situācijās Krievijas varas iestādes šādu rīcību raksturojušas kā lietotnes darbības "ierobežošanu", kas praksē nozīmē interneta datplūsmas palēnināšanu līdz brīdim, kad pakalpojums kļūst gandrīz nelietojams.
"Telegram" 2013. gadā dibināja Krievijā dzimušais uzņēmējs Pāvels Durovs, kurš jau sen pametis valsti, un platforma darbojas ārpus Krievijas jurisdikcijas. Tomēr pilnīga "Telegram" bloķēšana varētu radīt problēmas arī Kremlim – daudzi valsts atbalstīti mediji tieši šajā platformā ir uzkrājuši miljoniem sekotāju.
Ierobežojumi notiek plašākas digitālās kontroles pastiprināšanas fonā. Jau 2025. gada augustā Krievijā tika faktiski bloķēti zvani caur "Telegram" un "WhatsApp", varasiestādēm to pamatojot ar krāpniecības un sabotāžas draudiem.
Savukārt jūnijā Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja likumu par valsts izstrādātas saziņas platformas "Max" izveidi, kas tiks integrēta ar valdības pakalpojumiem. Cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka tā var veicināt masveida uzraudzību.
Pieaugot ierobežojumiem, arvien vairāk Krievijas iedzīvotāju izmanto VPN, lai apietu cenzūru un piekļūtu bloķētām vai ierobežotām vietnēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
