Uz saturu

Siltuma un elektrības nav, bet bērni iet uz skolu. Krievu okupanti nav spējīgi salauzt Ukrainas tautas garu

Ir auksti un grūti, bet nekas – mēs tiksim galā arī ar šo. Tā TV3 Ziņām Ukrainas galvaspilsētā Kijivā saka tie iedzīvotāji, kuri jau teju mēnesi ir spiesti dzīvot bez apkures, un elektrības. Cilvēki iemācījušies sadzīvot arī ar šādiem apstākļiem. Pat pirmklasnieki, kuri uz skolu dodas ar savām, ar baterijām darbināmām galda lampām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saraksts ar dzīvojamām mājām, kur cilvēki jau gandrīz mēnesi ir spiesti iztikt bez apkures un arī elektroapgādes, ir ļoti garš. Runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu Kijivas iedzīvotāju.

Situācija Ukrainas enerģētikas nozarē joprojām ir ārkārtīgi smaga, un sarežģītākie apstākļi nemainīgi ir galvaspilsētā Kijivā. Vairāk nekā 1100 daudzstāvu dzīvojamo māju joprojām ir bez apkures un, visticamāk, to neizdosies atjaunot līdz pat apkures sezonas beigām.

Lai atbalstītu cilvēkus šajos neiedomājami smagos apstākļos, ļoti daudzās vietās, īpaši Dņepras kreisajā krastā, kur situācija ir vissmagākā, namu pagalmos izvietotas teltis – tā saucamie nesalaužamības punkti. Tur cilvēkiem ir iespēja saņemt siltu maltīti, uzlādēt ierīces un arī aprunāties ar psihologiem.

TV3 Ziņas pabija vienā no Kijivas mikrorajoniem, kur siltumu iepriekš nodrošināja krievu okupantu pilnībā iznīcinātā Darņickas termoelektrostacija. Šiem cilvēkiem apkures sezona beidzās janvāra beigās.

Neraugoties uz skarbajiem dzīves apstākļiem, Nesalaužamības punktā sastaptā Valērija saglabā optimismu un gausties negrasās: "Auksti un ar elektrību… Priecājamies par to, kas mums ir. Elektrību mums iedod diennaktī divas reizes pa trim stundām. Pielāgojamies. Ja iedod naktī, tad ceļamies, gatavojam ēst. Labi, ka ir grafiki – varam plānot savu ikdienu. Siltā ūdens nav. Protams, ka tas nav komfortabli, bet mēs, diemžēl, nedzīvojam laimes apstākļos un mierā. Mūsu valstī ir karš, dod Dievs, lai viss būtu labi."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vaicāta, kā viņa gūst siltumu bez apkures, Valērija saka: "Elektriskā krāsns un eļļas radiators – tas tad, ja ir elektrība. Bet tā – divas segas, dūnu mētelis, siltā ūdens pudele. Taču ir smagi… Mūsu rajonā teica, ka apkure nebūs līdz sezonas beigām. Mums visiem ir cerība. Nav siltā ūdens, varam sasildīt – viss būs labi. Mums ir jāturas, mēs nedrīkstam nolaist rokas."

Cilvēkiem atvestas arī siltas pusdienas. Tādas tiek nodrošinātas katrā palīdzības punktā. Lielai daļai iedzīvotāju bez elektrības nav iespējams pagatavot siltu maltīti mājās.

Pirms doties uz aukstajām mājām, pēc skolas šeit ienāk arī mazā Anastasija ar mammu. Jautāta, kā notiek mācības, kad nav elektrības un vai līdzi tiek ņemts apgaismojums, viņa saka: "Jā, tā lasām grāmatas. (TV3: Kurā klasē tu mācies?) Pirmajā."

Skolā elektrības nav, bet bērni, neskatoties uz to, iet un mācās. Mazā Anastasija rāda savu galda lampu – tādu uz skolu jāņem līdzi katram skolēnam.

Šajos mikrorajonos, kur cilvēkiem nav iespējams atjaunot siltumu, pilsēta cenšas nodrošināt elektrību vairākas stundas diennaktī, lai iedzīvotāji ar elektroiekārtām spētu kaut nedaudz uzsildīt savus mājokļus. Pēc tā sauktajiem elektrības grafikiem dzīvo teju visa Kijiva, kurā ir trīs miljoni iedzīvotāju. Taču cilvēki šeit saka – izturēsim arī šo, Maskavai mūs nesalauzt.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm