Alkoholisms un noziedzība Krievijas armijā – pēc atgriešanās no kara, viņi kļūst par draudu sabiedrībai

Cilvēku vervēšanai krievu okupantu armijā tiek izmantoti visdažādākie līdzekļi. Ja nepietiek naudas, tiek izmantots fizisks spēks, maldināšana, šantāža un dažādas psiholoģiskas manipulācijas.

Ilgtermiņā no bruņotajiem spēkiem izrietošā noziedzība rada draudus gan Krievijas sabiedrībai, gan arī kaimiņvalstīm. Taču, kā teikts ziņojumā, Kremlim trūkst naudas, lai reintegrētu militāros veterānus sabiedrībā.

Noskaties – VDD priekšnieks: Krievija izmisīgi mēģina Latvijā meklēt jaunus "tautiešu" līderus

Lai kompensētu milzīgos zaudējumus Ukrainas frontē, Krievijas varas iestādes valsts mērogā ir uzsākušas jaunu karavīru vervēšanas sistēmu. Atbildība par bruņoto spēku rindu papildināšanu galvenokārt gulstas uz Krievijas reģionu valdībām, kurām par katru cenu ir jāīsteno Aizsardzības ministrijas noteiktie ikmēneša un gada plāni.

Vervē sociāli neaizsargātās grupas

Saskaņā ar ziņojumu, vervēšana tiek ciniski vērsta pret sociāli neaizsargātām grupām: bezdarbniekiem, parādniekiem, ieslodzītajiem, personām, kas atrodas tiesas uzraudzībā, personām, kas cieš no alkohola un narkotiku atkarības, kā arī viesstrādniekiem. Tāpēc krievu frontes vienības lielākoties sastāv no personām, kurām ikdienas apstākļos ieročus vispār nevajadzētu uzticēt.

Krievijas bruņotajos spēkos ir plaši izplatīta nelikumība, patvaļa, korupcija, zādzības, alkoholisms, kā arī narkotiku lietošana. Frontēs karojošie karavīri bieži vien izdara smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Arvien biežāk tiek ziņots arī par nelegālu ieroču tirdzniecību no kaujas lauka. Šie ieroči, visticamāk, nonāk noziedzīgo organizāciju rokās.

Sabiedrība ironizē par Putina "jauno eliti"

Lai gan agresorvalsts oficiālajā naratīvā frontes karavīri tiek attēloti kā varoņi un Krievijas "jaunā elite", sabiedrība caur sociālajiem tīkliem uzzina informāciju, kas saistīta ar karavīru ļaunprātīgu izmantošanu gan militārajā, gan civilajā dzīvē.

Agresorvalsts valdība cenšas apspiest šo informācijas plūsmu ar represijām, taču pašu problēmu nerisina. Tādējādi diktatora Vladimira Putina ieviestais termins "jaunā elite" ir kļuvis par rūgtas ironijas objektu Krievijas iedzīvotāju vidū, un pēc atgriešanās šie karavīri tiek uztverti ar bailēm un piesardzību.

Saskaņā ar pētījumu kompānijas "Levada" 2025. gada rudenī veikto aptauju, 39% krievu baidās no noziedzības pieauguma militāro veterānu atgriešanās dēļ. Turklāt puse respondentu nevēlējās vai baidījās paust savu viedokli.

Pēc kara beigām noziedzības līmenis tikai pieaugs

Arī dažas Krievijas amatpersonas nesen ir bijušas spiestas atzīt, ka masveida noziedznieku vervēšana karam Ukrainā ir novedusi pie strauja noziedzības pieauguma, un šī problēma, visticamāk, saasināsies pēc karadarbības beigām.

Krievijas Iekšlietu ministrijas Urālu tiesību institūta publicētajā pētījumā teikts, ka lielākos riskus rada tie armijas karavīri, kas bijuši notiesāti par smagiem vardarbīgiem noziegumiem un pēc pievienošanās bruņotajiem spēkiem ir amnestēti. Pētījumā tiek prognozēts, ka viņu atgriešanās civilajā dzīvē pēc kara beigām būs sarežģīta un liela daļa, visticamāk, atgriezīsies kriminālajā pasaulē.

Cik daudzi devušies no cietuma uz fronti?

Saskaņā ar Krievijas izmeklētāju datiem, no cietumiem frontē savervēto noziedznieku skaits no 2022. līdz 2025. gadam varētu sasniegt 150 000 līdz 200 000 cilvēku. Cik no viņiem līdz šim ir miruši vai demobilizēti, nav zināms.

Pēc oficiālās statistikas, 2022. gada sākumā Krievijas ieslodzījuma vietās atradās 465 000 cilvēku, bet līdz 2023. gada oktobrim viņu skaits samazinājies līdz 266 000. Tiek ziņots, ka 2025. gada sākumā Krievijas cietumos atradās 313 000 ieslodzīto.