Krievijas karaspēka zaudējumi Ukrainā pārsniedz miljonu, Putina "gaļasmašīnas" taktika nemainās
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam pārsnieguši vienu miljonu, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kijivas aplēses liecina, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši:
- 10 933 tankus;
- 22 786 bruņutransportierus;
- 29 063 lielgabalus un mīnmetējus;
- 1413 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas;
- 1184 zenītartilērijas iekārtas;
- 416 lidmašīnas;
- 337 helikopterus;
- 40 435 bezpilota lidaparātus;
- 3337 spārnotās raķetes;
- 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni;
- 51 715 automobiļus un autocisternas;
- 3914 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Līdzīgus aprēķinus aplēsusi arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, kas šā gada aprīlī informēja – kopš 2022. gada līdz šā gada pavasarim Krievija zaudējusi aptuveni 900 tūkstošus karavīru, un ik dienu karā zaudē aptuveni 1000 dzīvā karaspēka vienības, tā raksta "CNN".
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) izpēte liecina, ka Krievija karā arvien vairāk karavīru novirza tā sauktajiem "gaļasmašīnas uzbrukumiem", iesaistot karavīrus operācijās, kuru mērķis ir nelieli teritoriāli ieguvumi. Kijiva tikmēr turpina koncentrēties tranšeju nostiprināšanai un teritoriju mīnēšanai, teikts centra pētījumā.
Saskaņā ar pētījumu, Harkivas apgabala ziemeļaustrumos Krievijas spēki virzījušies uz priekšu vidēji tikai par 50 metriem dienā.
Lēnais uzbrukuma temps nozīmē, ka Krievija kopš 2024. gada janvāra ir ieņēmusi tikai 1% Ukrainas teritorijas. CSIS veiktā pētījuma autori to nodēvē par "niecīgu" daļu. Krievija tagad okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, tostarp Krimas pussalu, ko Maskava anektēja 2014. gadā. Neraugoties uz zaudējumiem, Krievijas taktikā krasas izmaiņas vērojamas nav.
"CNN" raksta, karaspēka uzturēšanā Kremlis ir iesaistījis ieslodzītos no saviem cietumiem un pieņēmis vairāk nekā 10 000 karavīru no savas sabiedrotās Ziemeļkorejas. Maskava ir vervējusi karavīrus valsts tālajos ziemeļos un austrumos, kur vilina ar atalgojuma piedāvājumiem, kas nabadzīgākajās kopienās būtiski maina dzīvi.
"Putins, visticamāk, šāda veida karavīrus uzskata par viegli aizvietojamiem un mazāk bīstamiem viņa iekšpolitiskajai atbalsta bāzei," teikts CSIS pētījumā.
Jāpiebilst, ka arī ASV Kara izpētes institūts (ISW) vienā no jaunākajiem ziņojumiem norāda – Krievija strādā pie tā, lai palielinātu Ziemeļkorejas viesstrādnieku skaitu Krievijā, visticamāk, lai atbalstītu Krievijas darbaspēku un lai veicinātu ziemeļkorejiešu pievienošanos Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas Galvenās militārās izlūkošanas pārvaldes vadītājs ģenerālleitnants Kirilo Budanovs 7. jūnijā ziņoja, ka Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu savas nesenās vizītes laikā Ziemeļkorejā vienojies par sadarbību, lai atvestu vairāk Ziemeļkorejas migrantu strādāt Krievijā.
Šī ziņotā vienošanās ir ANO Drošības padomes Rezolūcijas pārkāpums — Krievija ir šīs rezolūcijas dalībvalsts, un tā aizliedz Ziemeļkorejai sūtīt savus pilsoņus darbā uz ārvalstīm, kā arī paredz, – ka visām ANO dalībvalstīm līdz 2019. gada decembrim bija jāizsūta visi Ziemeļkorejas pilsoņi, kas ārvalstīs gūst ienākumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
