Solīja skaistu dzīvi, bet nosūtīja uz fronti: kā Krievija vervē afrikāņus savai "gaļasmašīnai" Ukrainā

Kenijas iedzīvotāja Anne sarunā ar CNN nespēj valdīt asaras, stāstot par savu vienīgo dēlu. Pirms sešiem mēnešiem Fransiss devās uz Krieviju, ticot solījumam par darbu elektrotehniķa amatā. Kopš oktobra māte ar viņu vairs nav spējusi sazināties un nezina, vai dēls vēl ir dzīvs.

Decembrī Anne saņēmusi satraucošu video, kurā Fransiss brīdina citus afrikāņus nedoties uz Krieviju darba piedāvājumu dēļ. "Tu nonāc armijā pat tad, ja nekad neesi dienējis. Tevi aizved uz fronti. Šeit ir īstas slepkavības. Daudzi draugi ir miruši naudas dēļ," viņš saka video, kas nosūtīts no nezināma Kenijas numura.

Aptuveni nedēļu vēlāk sociālajos tīklos izplatīts vēl šokējošāks ieraksts – Fransiss redzams militārā formā ar pie krūtīm piestiprinātu mīnu. Krieviski runājošs vīrietis, lietojot rasistiskus izteicienus, paziņo, ka viņš tikšot izmantots kā "konservu attaisāmais", lai izlauztu Ukrainas armijas pozīcijas.

Solījumi par darbu, realitāte – karš

35 gadus vecais Fransiss pirms došanās uz Krieviju bija bezdarbnieks un dzīvoja kopā ar māti netālu no Kenijas galvaspilsētas Nairobi. Viņš samaksāja aptuveni 620 ASV dolārus aģentam, kurš solīja palīdzēt iegūt darbu. Anne stāsta, ka bijusi šokēta, kad dēls paziņojis – Krievijā viņu piespiež piedalīties militārajās mācībās. Jau pēc trim nedēļām viņš ticis nosūtīts uz Ukrainas fronti.

CNN izmeklēšanā noskaidrots, ka Fransiss nav vienīgais. Arvien vairāk afrikāņu nonāk Krievijas armijā, lai gan precīzs skaits nav zināms. Žurnālisti analizējuši simtiem sarakstu ziņapmaiņas lietotnēs, militāros līgumus, vīzas, lidojumus un viesnīcu rezervācijas, kā arī uzklausījuši kaujinieku liecības.

Vairāku Āfrikas valstu – tostarp Kenijas, Ugandas, Dienvidāfrikas un Botsvānas – valdības jau atzinušas problēmas mērogu un brīdinājušas iedzīvotājus neļauties viltus solījumiem.

Krievijas Aizsardzības un Ārlietu ministrijas uz CNN jautājumiem nav atbildējušas.

"Esmu septiņus mēnešus frontē un neesmu saņēmis ne centa"

CNN runāja ar 12 afrikāņiem, kuri joprojām atrodas Ukrainā. Viņi stāsta, ka Krievijā viņiem solīti civilie darbi – šoferi, apsargi –, kā arī līguma prēmija līdz 13 000 dolāru, alga līdz 3500 dolāriem mēnesī un Krievijas pilsonība.

Taču pēc ierašanās Krievijā viņi piespiedu kārtā iesaukti armijā, parakstījuši līgumus krievu valodā bez tulka un jurista klātbūtnes, bet daudziem atņemtas pases.

"Krievu karavīrs pieprasīja manu bankas karti un PIN kodu, piedraudot ar ieroci," CNN anonīmi stāsta viens no karavīriem. "No konta pazuda gandrīz 15 000 dolāru. Esmu šeit septiņus mēnešus un neesmu saņēmis ne centa."

Viņš piebilst, ka četri biedri, ar kuriem kopā devās uz Krieviju, jau ir gājuši bojā.

Līgumi, no kuriem nav izejas

CNN iegūtie militārie līgumi rāda, ka dienests paredz plašas un nenoteiktas saistības, tostarp dalību kaujas operācijās ārvalstīs. Tajos ietverti arī nosacījumi par lojalitāti, iespējamu pasu konfiskāciju un pat ierobežojumiem civilajā dzīvē pēc dienesta.

Pretēji tam sociālajos tīklos tiek izplatīti video, kuros afrikāņi Krievijas armijas formās slavē "vieglu un labi apmaksātu dienestu". "Tas ir ļoti viegli un bez stresa," vienā video saka vīrietis no Nigērijas.

Taču gandrīz visi CNN intervētie karavīri atzīst – viņi vēlas pamest karu, sūdzas par rasismu, neizmaksātām algām un milzīgiem zaudējumiem.

"Vai nu bēdz, vai mirsti"

Kenijas galdnieks Patriks Kvoba, kuram izdevās dezertēt un kurš atgriezies mājās, karu raksturo kā "elli". "Kad esi iestājies Krievijas armijā, ir tikai divi varianti – aizbēgt vai nomirt," viņš saka.

Arī Kenijas fotogrāfs Čārlzs Njoki, kurš pieteicās darbam kā dronu operators, stāsta par smagiem ievainojumiem un bēgšanu. "Viņi melo cilvēkiem. Nauda, ko sola, nav patiesa," viņš uzsver.