Lielbritānijā pasaulē nācis Hugo – pirmais bērniņš, kas piedzimis pēc dzemdes transplantācijas no mirušas donores
Lielbritānijā piedzimis pirmais bērns, kura mātei pirms tam pārstādīta dzemde no mirušas donores – par medicīnas vēsturē nozīmīgo notikumu vēsta BBC.
Mazais Hugo pasaulē nāca neilgi pirms 2025. gada Ziemassvētkiem Rietumlondonā, Karalienes Šarlotes un Čelsijas slimnīcā. Šobrīd viņš ir desmit nedēļas vecs.
Hugo mamma Greisa Bella ir aptiveni 30 gadus veca. Viņa piedzima bez funkcionējošas dzemdes – ar retu diagnozi MRKH sindromu, kas Apvienotajā Karalistē skar aptuveni vienu no 5000 sievietēm. Jau 16 gadu vecumā viņai tika pateikts, ka viņa pati bērnu iznēsāt nevarēs.
"Viņš ir vienkārši brīnums," par dēla piedzimšanu saka Bella. "Kad no rīta pamodos un ieraudzīju viņa mazo sejiņu, man šķita, ka tūlīt pamodīšos no sapņa."
Līdz šim pārim – Bellai un viņas partnerim Stīvam Pauelam – vienīgās iespējas, kā tikt pie bērniņa, bija surogācija vai cerība uz dzemdes transplantāciju. Zvans ar ziņu, ka atrasta donore, sievietei bijis šoks.
"Es biju pilnīgā šokā un vienlaikus ļoti saviļņota," viņa atceras, uzsverot arī donores ģimenes nesavtību. "Es katru dienu domāju par donori un viņas ģimeni. Viņa man uzdāvināja lielāko dāvanu – dzīvību. Daļa no viņas dzīvos mūžīgi."
Desmit stundu operācija un IVF
Dzemdes transplantācija notika 2024. gada jūnijā Oksfordā un ilga aptuveni desmit stundas. Pēc tam Londonā tika veikta mākslīgā apaugļošana un embrija ievietošana.
Šis ir pirmais bērns Apvienotajā Karalistē, kas piedzimis pēc dzemdes transplantācijas no mirušas donores. Procedūra tiek veikta klīniskā pētījuma ietvaros – kopumā plānotas desmit šādas operācijas, no kurām trīs jau notikušas.
Transplantācijas komandā iesaistītie mediķi notikušo sauc par "vēsturisku brīdi". Transplantācijas ķirurģe Izabela Kiroga atzina, ka ir "sajūsmā" par rezultātu. "Eiropā ir piedzimuši ļoti maz bērnu pēc dzemdes pārstādīšanas no mirušas donores. Mēs vēlamies noskaidrot, vai šo metodi var ieviest kā regulāru ārstēšanu sievietēm, kurām nav dzemdes," viņa skaidroja.
Cerība citām sievietēm
Pētījumu jau vairāk nekā 25 gadus virza profesors Ričards Smits. Viņš bija klāt arī Hugo piedzimšanas brīdī. "Šis pierāda, ka meitenēm un jaunām sievietēm, kurām reiz pateikts, ka viņām nav dzemdes, tagad ir reāla cerība pašām iznēsāt bērnu," viņš uzsvēra.
Jāatzīmē, ka bērnam nav ģenētiskas saiknes ar donori – dzemde nav orgāns, kas nodod ģenētisko materiālu.
Pasaulē līdz šim veiktas vairāk nekā 100 dzemdes transplantācijas, un piedzimuši vairāk nekā 70 veseli bērni.
Donores vecāki, kuri vēlējās palikt anonīmi, pauda "milzīgu lepnumu" par meitas atstāto mantojumu. Viņa ziedojusi vēl piecus orgānus, palīdzot četriem cilvēkiem. "Ar orgānu ziedošanu viņa citām ģimenēm devusi laiku, cerību, dziedināšanu un tagad arī dzīvību," teikts ģimenes paziņojumā.
Apvienotajā Karalistē darbojas tā sauktais "opt-out" princips – ja cilvēks dzīves laikā nav atteicies no orgānu ziedošanas, tiek pieņemts, ka pēc nāves viņš piekrīt būt donors. Tomēr dzemdes ziedošana iespējama tikai ar īpašu ģimenes piekrišanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
