Pali apdraud vairākas Latvijas upes. Kur situācija var kļūt visbīstamākā?
Šobrīd ūdens līmenis vairākās Latvijas upēs turpina paaugstināties. Visintensīvāk palu process attīstās Kurzemē, bet arī citviet ir sākusies ledus iešana.
"Arī citviet uzlūst ledus sega, ir sākusies ledus iešana, bet tā kā nav bijuši ļoti intensīvi nokrišņi un tuvākajās dienās tomēr sola, ka būs negatīva gaisa temperatūra naktīs, tā bīstamība šobrīd samazinās tuvākajās dienās tieši Kurzemes upēs, bet turpināsies ūdens līmeņa kāpums, un ir iespēja, ka atsevišķos posmos varētu ūdens līmenis nedēļas otrajā pusē pietuvoties dzeltenajām atzīmēm," saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints.
Ventspils novadā sniegs no laukiem lielākoties jau nokusis, taču mežu teritorijās tas vēl saglabājas. Vietām applūdušas lokālas teritorijas – pārsvarā lauksaimniecības zemes.
Lasi arī: VUGD visā Latvijā sāk gatavošanās darbus iespējamiem pavasara paliem un plūdiem
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Andis Zariņš (NA) saka: "Arī pašvaldības policija ir apbraukājusi teritoriju un nav secinājusi, ka kaut kur būtu stipri paaugstināti ūdens līmeņi – varētu teikt, ka pat nosacīti zemi, mēs gaidījām vairāk, bijām gatavojušies lielākiem, ņemot vērā tik strauju pavasara atnākšanu. Vislielākais pienesums būs tajā mirklī, kad izkusīs sniegs, un šie sniega ūdeņi no mežiem mēģinās tikt līdz upei, un tas būs lielākais pīķa vilnis."
Savukārt Jelgavas novadā jau vēsturiski vairākas teritorijas ir pakļautas paaugstinātam applūšanas riskam – īpaši zemākās vietas un palienes. Šogad situāciju saasina gan ūdens līmeņa celšanās upēs, gan straujā sniega kušana. Kā Jelgavas valstspilsētas, tā arī novada pašvaldība seko līdzi situācijai un gatavojas dažādiem attīstības scenārijiem.
"Kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un zemessardzi, saprotot, kāds ir viņu resurss konkrēti šeit reģionā pieejams. Arī zemessardzei, ja būs jāevakuē cilvēki, kādas transporta vienības, varbūt bišķi jaudīgākas mašīnas vai kravas mašīnas viņiem ir pieejamas," skaidro Jelgavas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (Kustība "Par!").
Pašvaldība uzdevusi apsekot mazās upes un meliorācijas sistēmas, lai pārliecinātos, ka ledus kustībai netraucē sakrituši koki vai citi šķēršļi. Ja nepieciešams, tie tiek nekavējoties novērsti. Tāpat pilsētā no upes krastiem tiek demontēti soliņi un pārģērbšanās kabīnes, lai ledus iešanas laikā infrastruktūra netiktu bojāta.
"Tomēr par iedzīvotāju kopīgo naudu tas ir taisīts un palaist to līdzās ar ledu upē nebūtu pareizi, tāpēc to mēs šobrīd demontējam. Tiklīdz atkusnis būs beidzies, varēsim izvietot atpakaļ," bilst Daģis.
Gatavošanās sliktākajiem scenārijiem notiek ne vien pilsētā, bet arī visā Jelgavas novadā.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis (ZZS) saka: "Mēs no iepriekšējiem plūdiem esam daudz ko mācījušies un sekojuši līdzi, esam paredzējuši papildu finansējumu – iegādājušies dažāda veida aprīkojumu, ģeneratorus, sūkņus, lai nodrošinātu ūdens atsūknēšanu, kur tas nepieciešams. Arī uzņēmēji mums ir un zemnieki ļoti atsaucīgi un pretimnākoši ar tehnikas vienībām."
Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu gatavošanos plūdiem koordinē Klimata un enerģētikas ministrija, kura pauž – šogad lielākais fokuss ir uz sadarbību starp visiem iesaistītajiem – iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem.
"Vairāk koordinēt to HESu darbību, mēģinām saprast, kurš, kad laiž nost, kur varbūt ūdens vairāk iet, kaut kā mēģināt saprast, kā mēs varam vairāk darīt, ja būs tāda nepieciešamība, protams. Tāpat sekojam līdzi, protams, arī reģionā, viennozīmīgi mums ir svarīgi zināt, kādi ūdens līmeņi nāk no viņu puses," skaidro Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Sinoptiķi uzsver – situācija mainās ik dienu un ievērojamāks palu process vēl tikai priekšā – marta otrajā pusē un aprīļa sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
