Ziema kūst – Latvijai tuvojas plašs ciklons. Brīdina par plašiem un bīstamiem paliem
Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā un lietū, lokāli iespējama arī atkala, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Pakāpeniski ieplūstot siltākam gaisam, nedēļas otrajā pusē jau kļūs siltāks – brīvdienās diennakts gaišajā laikā maksimālā gaisa temperatūra būs +1…+5 grādi.
Piektdien un sestdien, lai gan Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem pietuvosies plašs ciklons, gaidāmi vien nelieli nokrišņi, tomēr tie būs dažās fāzēs – vietām snigs, bet citviet varēs manīt kādu lietus lāsi vai pat atkalu.
Daļu no piektdienas dienvidu vējš piekrastes rajonos saglabāsies brāzmains, bet sestdien visā valstī jau būs pierimis. Gan naktī, gan dienā būs jau salīdzinoši siltāks – piektdienas naktī austrumu rajonos termometra stabiņš nenoslīdēs zem -5 grādu atzīmes, bet sestdien naktī minimālā gaisa temperatūra pieturēsies virs 0 grādu atzīmes. Dienās visā valstī gaidāms atkusnis.
Lielākoties sauss laiks turpināsies arī svētdien un nākamās nedēļas pirmajā pusē, kad Latvija atradīsies anticiklona ietekmē. Kamēr dienās saules stari kausēs sniega segu, naktīs lielā valsts daļā vēl gaidāms neliels sals.
Brīdina par plašiem paliem
Šā gada bargā ziema ar ievērojamu sniega apjomu un ledus biezumu daudzviet Latvijā ir radījusi apstākļus tam, ka atkušņa laikā varētu veidoties plaši un bīstami pali ar potenciāli augstu ūdens līmeni, ievērojami palielinot pavasara plūdu risku, brīdina Zemkopības ministrija.
Strauja atkušņa gadījumā situāciju var būtiski sarežģīt biezās sniega segas izkušana, īslaicīgi radot lielas ūdens masas, kas var novest pie strauja ūdenslīmeņa paaugstināšanās, palieņu un citu zemāku zemes reljefa vietu applūšanas, turklāt ar straumi nestā ledus un vižņu masa var veidot sablīvējumus, transportbūvju (caurteku) bojājumus, sējumu, dzīvojamo un saimniecības ēku applūšanu.
VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) atgādina, ka zemes īpašniekiem ūdensnotekas, novadgrāvjus, ūdenskrātuves un to būves, piemēram, caurtekas zem ceļiem ir jāpārbauda un pirms paliem jāveic preventīvie pasākumi – jāpārliecinās, vai tie nav aizsērējuši, vai nav izveidojušies šķēršļi (aizsprosti, zaru un lapu sanesumi, ledus sablīvējumi u. tml.). Ja iespējams, zemes īpašniekiem bojājumus jācenšas novērst pašu spēkiem.
ZMNĪ aicina zemju un infrastruktūras īpašniekus un pārvaldītājus par meliorācijas sistēmas avāriju vai avārijas iespējamību, kuru dēļ varētu tikt apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vai nepieciešamību evakuēt cilvēkus un mājdzīvniekus no apdraudējuma zonas, informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, vietējo pašvaldību, kā arī ZMNĪ reģionālo meliorācijas nodaļu personālu.
ZMNĪ, kā valsts nozīmes ūdensnoteku uzturētājs, atgādina, ka liela nozīme ir ūdensnoteku savlaicīgai atjaunošanai un uzturēšanai. Daļā gadījumu ZMNĪ to nav iespējams paveikt savlaicīgi, jo projektu saskaņošanai ir nepieciešams nesamērīgi ilgs laiks, it īpaši, ja objekta tuvumā ir konstatētas dabas vērtības, līdz ar to tās paliek neiztīrītas, ūdens notece tajās ir vāja, kas rezultējas ar teritoriju applūšanu, nodarot kaitējumu vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, "Vēcbērze" Jelgavas novadā – nacionālās nozīmes poldera sūkņu stacijas pievadkanāls, ko ZMNĪ nedrīkst sakopt, jo tās palienē aug kāda aizsargājama auga suga, tādējādi radot plūdu riskus iedzīvotājiem un zaudējumus zemju īpašniekiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
