"Jaunās Vienotības" politiķe: Latvija virzās pareizā attīstības virzienā

Runājot JV Saeimas frakcijas vārdā, viņa norādīja uz vairākām jomām, kurās sasniegti būtiski rezultāti. Viņa atgādināja, ka 2025. gadā Latvija Globālās konkurētspējas reitingā pakāpusies par septiņām pozīcijām un kopš 2023. gada – par 13 vietām, kas esot apliecinājums publiskā sektora un uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem.

Noskaties: "Virziens ir tieši uz kraujas malu" – Latvijas Banka brīdina par valsts parādu

Deputāte akcentēja arī inovāciju pieaugumu, norādot, ka Latvija ir viena no 13 Eiropas Savienības valstīm, kur situācija šajā jomā uzlabojas. Tāpat viņa uzsvēra, ka pērn Latvijas ekonomika augusi par 2,1%, savukārt ceturtajā ceturksnī – straujāk nekā ES vidēji.

Kalniņa‑Lukaševica norādīja, ka drošība un ekonomika šobrīd ir cieši saistītas, un valdība pildot solījumus gan investīciju piesaistē, gan aizsardzības spēju stiprināšanā. Viņa uzsvēra, ka 2025. gadā ārvalstu investīciju projekti Latvijā sasnieguši vairāk nekā vienu miljardu eiro, bet aizsardzības industrijas attīstībā panākts progress, tostarp noslēgts vairāk nekā 200 miljonu eiro vērts memorands par munīcijas ražotnes izveidi.

Deputāte atgādināja, ka aizsardzības budžets šogad sasniedz 4,9% no IKP, bet 2027. gada budžetā paredzēti 5% no IKP. Viņa uzsvēra, ka NATO daudznacionālie spēki Latvijā šobrīd ir lielākie Baltijā un ka būtiski stiprināta civilā aizsardzība un enerģētiskā drošība, tai skaitā panākta Baltijas elektrotīklu atvienošana no Krievijas sistēmas.

Noskaties: Koalīcija vienojas pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju. Bet kāpēc tikai tagad – kara piektajā gadā?

Kalniņa‑Lukaševica norādīja, ka valdība kopš 2022. gada ir rīkojusies izlēmīgi sarežģītos apstākļos, palielinot aizsardzības finansējumu, stiprinot sabiedroto klātbūtni, veicinot investīcijas un attīstot ekonomiku. Vienlaikus viņa pauda, ka ekonomikas izaugsmes rezultātiem jābūt jūtamiem arī iedzīvotāju ikdienā un Latvijas attīstība ir kopīgs pienākums.

Ziņojumā norādīts, ka līdz šim pozitīvi virzīta vai sasniegta vairāk nekā puse NAP 2027 mērķu, lai gan plāna īstenošanu būtiski ietekmējuši Covid‑19 pandēmija un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Siliņa uzsvērusi, ka ārējie faktori joprojām nosaka sabiedrības noskaņojumu un ekonomikas dinamiku, tādēļ progresu nevar vērtēt tikai pēc rādītājiem.

Pozitīvas tendences ir 51,4% mērķu, taču vairākās jomās – īpaši ģimeņu atbalstā un uzņēmējdarbības vidē – situācija vērtējama kā kritiska, un bez būtiskām politikas izmaiņām mērķu sasniegšana būs sarežģīta. Par prioritārām jomām turpmāk noteiktas saliedētība, tiesiskums, drošība un produktivitātes un eksporta veicināšana.

Vienlaikus secināts, ka daudzos rīcības virzienos progress tomēr ir redzams, un nepieciešams turpināt darbu, gatavojoties nākamā attīstības plāna izstrādei. Laikā no 2021. līdz 2024. gadam NAP 2027 mērķu sasniegšanā ieguldīti 13,87 miljardi eiro.