Koalīcija vienojas pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju. Bet kāpēc tikai tagad – kara piektajā gadā?

Ekonomiskā sadarbība ar agresorvalsti Krieviju ir jāizbeidz pilnībā. Šādu lēmumu pieņēmusi "Jaunās Vienotības" valde. Tās ieskatā līdz gada beigām ir jāpārtrauc gan imports no Krievijas, gan eksports uz agresorvalsti.

Atbildot uz TV3 Ziņu jautājumu, kāpēc "Jaunā Vienotība" ar šādu piedāvājumu nākusi klajā tikai tagad, kad rit jau piektais kara gads, premjere Siliņa skaidro, ka ir izveidojusies jauna situācija. Runa ir par to, ka dažu dalībvalstu veto dēļ Eiropas Savienība vairs nespēj pieņemt jaunas sankcijas.

"Šis ir tas brīdis, kad mums ir jārīkojas nacionāli, ja Eiropas līmenī mums neizdodas izdarīt to, ko mēs līdz šim esam spējuši panākt," klāsta Siliņa.

"Progresīvie", kas jau pirms nedēļas nāca klajā ar aicinājumu rīkoties aktīvāk, lai izbeigtu tirdzniecību ar agresorvalstīm, ir gandarīti, ka "ledus sakustējies".

"Šobrīd katrai ministrijai ir savs mājasdarbs jāizdara. Jāsagatavo izvērtējums par esošo situāciju. Bet noteikti arī sagaidām, ka būs jau konkrēti rosinājumi attiecībā uz to, kādus instrumentus mēs valsts pusē varam izmantot, lai šīs tirdzniecības plūsmas mazinātu līdz absolūtajam minimumam un, cerams, līdz pilnīgai nullei un kādā laika termiņā," saka "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

ZZS ieskatā galvenā uzmanība būtu jāvelta tam, lai izskaustu Krievijas importu.

"Ievērojot Eiropas Savienības kopīgo tiesību ietvaru, mums ir jānāk ar asākiem priekšlikumiem, lai tirdzniecība tiktu ierobežota. Un lai mūsu konkurētspēja netiktu ietekmēta no agresorvalsts dažādiem produktiem, tieši fokusējoties uz importa ierobežojumiem, uz ko būtu primāri šajā brīdī jāfokusējas mūsu ieskatā," stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Tomēr pretēji skaļajam paziņojumam par ekonomisko saišu pilnīgu pārtraukšanu, premjere neslēpj, ka tas nemaz nav iespējams, jo Eiropas vienotajā tirgū Latvijas iespējas rīkoties esot ierobežotas.

"Skaidrs, ka mēs gribētu maksimāli izbeigt visu. Bet ir jārēķinās, ka mēs esam Eiropas tirgū un ir kaut kāds noteikts ierobežojums, ko mēs varam kā nacionāla valsts izdarīt un ko mēs nevaram. Mēs esam mēģinājuši nacionāli paši iepriekš jau dažādus aizliegumus virzīt. Ir skaidrs, ka arī "asiņaino" graudu kontekstā, ja mums nebūtu izdevies Eiropas līmenī to panākt, ir skaidrs, ka tad jau Eiropa arī brīdināja, ka tas, visdrīzāk, būtu jautājums, ko viņi būtu vērsuši pret mums. Tāpēc mums ir jābūt prātīgiem," saka Siliņa.

Kopš kara sākuma būtiski samazinājies Krievijas imports. No gandrīz diviem miljardiem eiro 2022. gadā līdz 126 miljoniem eiro pērn. Eksporta līknes kritums krietni lēzenāks – no 1,2 miljardiem eiro līdz nepilnam miljardam eiro.