"Virziens ir tieši uz kraujas malu" – Latvijas Banka brīdina par valsts parādu

"Vai valsts parāda kritiskais slieksnis ir tuvu?" Šāds nosaukums dots diskusijai, uz kuru Latvijas Banka aicināja visu Saeimus frakciju pārstāvjus. Plāns pievērst papildu uzmanību valdības pastāvīgajai dzīvošanai pāri saviem līdzekļiem, kas ilgstoši pamatota ar argumentu, ka šajā ziņā joprojām esam Eiropas Savienības, tā teikt, zemajā galā.

"Tiešām tas parāds vēl ir salīdzinoši zems, bet jāsaprot, ka tā dinamika ir uztraucoša. Jau tuvākajā laikā ir sagaidāmi izaicinājumi, un, visticamāk, būs jāpieņem daži sāpīgi lēmumi. Tas vēl ir priekšā," norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.

Proti, sāpīgi lēmumi budžeta sabalansēšanas vārdā. Pēdējo 20 gadu laikā valsts parāda apmērs pret ekonomiku ir faktiski trīskāršojies. Liels uzrāviens krīzēs, bet arī nosacītajos miera laikos šīs saistības pastāvīgi ir augušas.

Un tam ir sekas. 2024. gadā Latvija parāda procentu maksājumos iztērēja aptuveni 440 miljonus eiro. Tā ir summa, kas pārsniedz visu Kultūras ministrijas budžetu un nav tālu no tās, ko atvēlēja ambulatorajiem pakalpojumiem veselības aprūpē.

Un svarīgākais – prognozētais parāda apmērs pret ekonomiku turpinās augt arī nākamajos gados, strauji tuvojoties Briseles noteiktajiem 60% griestiem. Centrālie baņķieri nu jau ar metaforām neskopojas.

"Kā mēs šobrīd soļojam, kaut kad mēs šo krauju sasniegsim. Es nesaku, ka tas būs nākamgad vai aiznākamgad, bet tas virziens ir tieši uz kraujas malu," brīdina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Jautājums politiķiem, vai kaut ko varēja darīt citādi? No ilgstošā varas politiskā spēka "Jaunās Vienotības" uz diskusiju bija nominēts politiķis, kuram pašreizējais ir tikai pirmais parlamenta sasaukums – Mārtiņš Felss.

"Grūti spriest. Cilvēki, kuri pieņēma lēmumus, reaģēja atbilstoši savai izpratnei par to konkrēto situāciju. Es nevaru viņu vietā atbildēt, vai varēja darīt citādi," klāsta Felss.

Latvijas Bankas piesauktie iespējamie sāpīgie lēmumi pēc būtības ir divi – celt nodokļus vai cirpt izdevumus. Efektīvāks risinājums esot tieši otrais, bet ar to jau šā gada budžeta gatavošanā gāja gana sāpīgi. Tehniski parāda īpatsvaru var mazināt arī strauja ekonomikas izaugsme, bet to politiķiem grūtāk ietekmēt.

"Ja mums būtu sabalansēts budžets, tad mums šīs diskusijas nebūtu. Vorens Bafets teicis, varbūt kaut kur ap 2011. gadu… Kad viņam jautāja, kā atrisināt budžeta deficītu, viņš teica – ja pieņemat budžetu ar budžeta deficītu, nevarat kandidēt uz nākamo kongresu. Tāpat mēs nevarētu kandidēt uz nākamo Saeima. Un problēma būtu atrisināta," pauž partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans.

Ar valsts parādu saistītie problēmjautājumi būs jārisina jau nākamajam Saeimas sasaukumam,