Vai "airBaltic" atkal būs jāglābj? Degvielas cenu "lidojums" sarežģī jau tā smago aviokompānijas stāvokli

Nacionālā aviokompānija "airBaltic" šonedēļ izziņoja jaunākos finanšu rādītājus. Ieņēmumi nedaudz pieauguši, līdz 780 miljonu eiro, bet Latvijas lidsabiedrība joprojām strādā ar lieliem zaudējumiem.

Pērn it kā 44 miljoni mīnusā, bet faktiski šī summa varēja būt krietni lielāka. "airBaltic" grāmatvediski jāpārvērtē atsevišķas pozīcijas atbilstoši valūtas kursu svārstībām, ASV dolāra vājums ļauj zaudējumiem nebūt vēl lielākiem.

Lielie negatīvie faktori tie paši, kas iepriekš. Nedienas ar lidmašīnu dzinējiem, kā arī vairāku simtu miljonu eiro aizņēmums, obligācijas ar likmi 14,5%. Uzņēmums uz šādiem drakoniskiem nosacījumiem pārkreditēja iepriekšējās saistības, kurām tuvojās atmaksa.

Cik ilgi var strādāt ar zaudējumiem? Atbilde slēpjas naudas plūsmā. Obligāciju nosacījumi paredz, ka kompānijas kontos jātur kā minimums 25 miljoni eiro. Varam redzēt, cik knapi aizvadītā gada laikā šī prasība izpildīta, turklāt šajā laikā uzņēmumā ieplūda arī valdības un "Lufthansa" ieguldījums kopumā 28 miljonu eiro apmērā.

Pēdējos gados tika kalti plāni piesaistīt tik nepieciešamo naudu finanšu tirgos un valstij atteikties no kontroles pār uzņēmumu. Tagad jau atzīts, ka biržā ar šādiem rādītājiem nav ko meklēt.

Iespējas noteikt, ko tad īsti finanšu tirgi domā par mūsu nacionālo aviokompāniju ir samērā ierobežotas, bet kaut kādu priekšstatu var sniegt jau piesaukto "airBaltic" obligāciju vērtība biržā. Tagad tai jau ir pamatīga atlaide, zem 90% no nominālvērtības.

Faktiski tas nozīmē, ka ienesīgums attiecīgajiem vērtspapīriem ir jau aptuveni 20%. Pirmkārt, ļoti augsts rādītājs, spekulatīvs. Pamats runāt, ka pastāv bažas, vai vispār šīs saistības tiks izpildītas. Otrkārt, obligācijas ir vismaz daļēji nodrošinātas ar ķīlu. Bez tās finanšu tirgu viedoklis par potenciālu Latvijas lidsabiedrību varētu būt vēl pesimistiskāks.

Tam visam pa virsu vēl viena problēma. Karš Tuvajos Austrumos. Pēdējā laikā aviācijas degvielas cenas dubultojušās. Ņemot vērā, cik svarīga ir šī pozīcija jebkuras lidsabiedrības izmaksās, nozares uzņēmumi ierasti mēģina apdrošināties pret šīm svārstībām, vienojoties par fiksētu cenu.

Tā sauktā "hedžēšana". Tādām aviokompānijām kā "Wizz Air", "Lufthansa" un "Ryanair" šādi apdrošināti pat 55-80% no patēriņa. "airBaltic" tikai 10%. Ticamākais iemesls, kāpēc tik maz. Gluži vienkārši tas maksā naudu.

"Tas ir spiestu apstākļu dēļ. Viņi šobrīd taupa uz kafijas krūzītēm. Viņiem tādu iespēju tagad vēl samaksāt nav, kamēr viņi nerekapitalizēs. Ir jānotiek blīkšķim," saka ekonomists Guntars Vītols.

Uz jautājumu, vai valdība jau gatavojas investēt naudu, jo tas izskatās neizbēgami, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atbild: "Šobrīd plāns A ir tieši uzrunāt jau esošo partneri. (TV3: Un "Lufthansa" teiks, lai līdzinvestējat.) Un skatīties arī papildu investorus. Tas būtu šobrīd jādara stipri aktīvāk."

Uz aicinājumu izspēlēt spēli par to, kā potenciāli uzrunāt investorus ar uzņēmumu, kuram divos gados ir 160 miljonu zaudējumi, Valanis saka: "Nu tur ir gana daudz tās iespējas. Nu, pirmām kārtām, jau uz nākotnes iespējām, kas veidojas caur lidmašīnu iepirkumu. Citām aviokompānijām šādu iespēju nav."

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) klāsta: "Kompānijai ir diezgan skaidri grafiki, kurā laikā viņi grib tikt ar šo jautājumu galā. Tiklīdz sapratīsim, kā situācija attīstās, tad arī rīkosimies."

"airBaltic" vadība norādījusi, ka uzņēmumam šogad nepieciešami 100-150 miljonu eiro.