Viss var pagaidīt tikai ne piektais gadalaiks Dvietes palienē – iepazīsti to no laivas

Par to, cik skaists ir piektais gadalaiks, ar portālu "tv3.lv" dalījās fotogrāfe Inese Minova no Augšdaugavas novada.

"Lai arī šogad palu ūdens līmenis nav liels, tomēr Dvietes paliene spēj pārsteigt ar savu savdabīgo, mežonīgo skaistumu, dzērvju klaigām un pavasara atmošanos," stāsta Inese.

Inesei izdevās iemūžināt Dvietes palieņu četrkājainos skaistuļus zirgus. "No sērijas "Te pat zirgam jāsmejas" Dvietes palienes zirdziņi pavasarī," smaidot saka Inese.

Dabas parks "Dvietes paliene" atrodas Sēlijā, Daugavas kreisajā krastā. Izveidots 2004. gadā vairāk nekā 4000 hektāru platībā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas. Īpaši piemērota vieta putnu vērotājiem, kā arī skaistu un dabisku ainavu cienītājiem.

Dabas parks "Dvietes paliene" ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, tādēļ teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, un tajā ierīkoti putnu vērošanas torņi. Te meklējamas retas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes.

Dabas parka teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.

Jau sesto gadu "Sēlijas laivas" piedāvā laivošanu piektajā gadalaikā Dvietes palienē. Šogad Lieldienu brīvdienās no 3. līdz 6. aprīlim katru dienu ar gidu divos laikos – pulksten 11.00 un 15.00.

Vienvietīgs kajaks 30 eiro, divvietīgs kajaks 40 eiro, trīsvietīga kanoe 45 eiro. Pieteikšanās pa tālr. 20034392 (Ričards).

Kā veidojas ūdens Dvietes palienē?

Dvietes palienē piektais gadalaiks – atbūda ir teritorijai raksturīgās ievērojamās ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas. Šis ir unikāls laiks, ko steidz izmantot laivotāji un putnu vērotāji.

Lai arī nosaukums ir ļoti intriģējošs – piektais gadalaiks – atbūda, tad skaidrojums, kā Dvietes palienēs veidojas ūdens ir ļoti vienkāršs.

Kā pirmo Ričards Šmits no "Sēlijas laivām" min to, ka ūdens veidojas no sniega kušanas Latvijā, bet ar to nebūtu pietiekami, lai varētu laivot.

Otrais un svarīgākais ūdens avots ir sniega kušanas ūdens no Krievijas un Baltkrievijas un trešais, kas nav būtisks laivošanai, lietavas, kas var būt jebkad. Vasaras sezonā tur laivot nevar, jo tas ir dabas liegums, kur ligzdo putni.

Arī sniega kušanai ir jābūt pareizai, lai veidotos piektais gadalaiks Dvietes palienēs, ko vietējie sauc par atbūtu. "Tas veidojas no tā, kā kūst sniegs, ja tas kūst ātri dienā un naktī ir plus grādi, tad būs kur laivot, bet, ja dienā ir plusi, bet naktī mīnusi, tad nekas neveidojas," skaidro Ričards.

"Sēlijas laivas" seko pieejamajai informācijai, kas prognozē to, kad ūdens applūdīs, bet tas nemaz nav tik vienkārši.

"Par sniega kušanu Krievijā un Baltkrievijā nav oficiālās informācijas, kā tas notiek. To ir visgrūtāk prognozēt. Bet parasti sniegs tur kūst no aprīļa sākuma līdz maija sākumam. Arī tad ir svarīgs kušanas ātrums. Ja sniegs kusīs lēni, tad ūdeņu Dvietes palieņu pļavās nebūs," nosaka Ričards.

Ko ir vērts zināt, dodoties piedzīvot piekto gadalaiku?

"Šī vieta ir īpaša, un īpašu to padara dabas vērtības, kuras mēs cenšamies izbaudīt un saglabāt," stāsta Ričards.

Galvenās vērtības, ko mēs cenšamies saglabāt ir:

• sezonālie ezeri;
• applūstošie meži;
• migrējošie ūdensputni.

"Ja pirmos divus mēs kā tūristi tiešā veidā ietekmēt nevaram, tad trešais punkts gan ir diezgan jūtīgs. Putni ir daudz, un lieka cilvēku klātbūtne viņus būtiski traucē," skaidro Ričards.

Lai izvairītos no pārmērīgas putnu trenkāšanas, būtu jāiegaumē dažas lietas:

• nekad nemēģinām tuvoties putnu bariem;
• laivojot, izvairāmies no plašām atklātām vietām;
• laivojam pa izstrādātiem maršrutiem;
• četrkājainos draugus atstājam mājās;
• baudām dabu un taisām selfijus, bet dronu izmantošana šajā teritorijā ir aizliegta.

"Palienes teritorija tiek dabīgi noganīta no savvaļas govīm un zirgiem. Nekādā gadījumā nemēģinām tiem tuvoties," šajā jautājumā stings ir Ričards un atgādina: "Atceramies terminu "privātīpašums". Ja konkrētajā vietā nav tūrisma infrastruktūras un ceļa, tad visdrīzāk tur nav jākāpj ārā no laivas. Auto atstājam tikai speciāli paredzētās vietās, pļava nav stāvvieta."

Lai izvairītos no visiem pārpratumiem un droši baudītu 5. gadalaiku, piesakieties uz kādu no grupas braucieniem brīvdienās, zvanot Ričardam  20034392.

Bebrenes pagastā, dabas parka teritorijā, izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs "Gulbji"’, kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām un dabas parka apsaimniekošanu, kā arī izstrādāt ceļojuma maršrutus un saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus. Piektā gadalaika jeb "atbūdas" laikā iespējams nomāt laivas, lai dotos iepazīt dabu applūstošajās parka teritorijās.