Pētījums atklāj, ka viena ikdienišķa ieraduma maiņa var samazināt demences risku
Veselību var ietekmēt ne tikai tas, cik daudz laika pavadām sēžot, bet arī tas, ko darām sēdus stāvoklī. "Pasīvs" laiks pie ekrāna var palielināt demences risku. Kā nodarbināt smadzenes?
Televizora skatīšanās un citas "garīgi pasīvas" mazkustīgas aktivitātes ir saistītas ar lielāku demences attīstības risku, savukārt garīgi saistošākas aktivitātes, piemēram, krustvārdu mīklu risināšana, šķiet, piedāvā zināmu aizsardzību, liecina jauns pētījums, raksta CNN.
Šie atklājumi papildina zināšanas par smadzeņu veselību un novecošanos un liecina, ka kognitīvā aktivitāte ir svarīga līdzās fiziskajai aktivitātei. Lai labāk izprastu, ko nozīmē šis pētījums un kā varam labāk aizsargāt savu smadzeņu veselību, CNN stāsta labsajūtas eksperte Dr. Līna Vena (Dr. Leana Wen).
Pētījums, kas publicēts "American Journal of Preventive Medicine", gandrīz 20 gadu laikā novēroja vairāk nekā 20 000 pieaugušo Zviedrijā, lai izpētītu, kā dažādi mazkustīgas uzvedības veidi ir saistīti ar demences attīstības risku. Pētījuma sākumā dalībnieki bija vecumā no 35 līdz 64 gadiem. Viņi ziņoja, cik daudz laika viņi pavadīja sēžot un kādas aktivitātes viņi veica šajā laikā. Šie dati bija korelēti ar vēlāku demences diagnozi, kas tika noteikta 569 indivīdiem gandrīz 20 gadus ilgā pētījuma periodā.
"Pētnieki noteica svarīgu atšķirību starp garīgi pasīvu un garīgi aktīvu mazkustīgu uzvedību. Viņi atklāja, ka indivīdiem, kuri pavadīja vairāk laika garīgi pasīvās aktivitātēs, bija ievērojami lielāks demences attīstības risks vēlāk. Turpretī laiks, kas pavadīts garīgi saistošās aktivitātēs sēdus stāvoklī, bija saistīts ar zemāku risku."
Vena stāstot par pētījumu atklāj, ka pētnieki arī modelēja, kas varētu notikt, ja cilvēki mainītu savu uzvedību. Vienas stundas garīgi pasīva mazkustīga laika aizstāšana ar vienu stundu garīgi aktīvas mazkustīgas uzvedības bija saistīta ar aptuveni 7% demences riska samazinājumu. Kopumā stundas garīgi aktīvas mazkustīgas uzvedības pievienošana bija saistīta ar 4% samazinājumu, un garīgās iesaistes apvienošana ar fiziskām aktivitātēm uzrādīja vēl lielāku ieguvumu, samazinot demences attīstības risku par 11%.
Šajā pētījumā garīgi pasīva uzvedība bija tāda, kas prasa maz kognitīvas pūles vai iesaistīšanos. Piemēram, televīzijas skatīšanās vai vienkārši mūzikas klausīšanās bez mijiedarbības ar to.
Savukārt garīgi aktīva mazkustīga uzvedība prasīja uzmanību, problēmu risināšanu vai mijiedarbību. Šajā grupā ietilpa tādas aktivitātes kā lasīšana, puzļu likšana, hobiji, piemēram, adīšana vai šūšana, vai darbs ar datoru, kas ietver domāšanu un informācijas apstrādi.
"Atšķirība patiesībā ir par to, vai smadzenes tiek aktīvi izmantotas vai nē. Divi cilvēki var sēdēt vienādu laiku, taču kognitīvā ietekme var būt ļoti atšķirīga atkarībā no aktivitātes."
Kāpēc garīgi pasīvās aktivitātes varētu būt saistītas ar lielāku demences risku, viens no skaidrojumiem ir tāds, ka smadzenes gūst labumu no izaicinājumiem. Kognitīvā iesaiste palīdz uzturēt neironu savienojumus un var atbalstīt to, ko sauc par kognitīvo rezervi, kas ir smadzeņu spēja pielāgoties un kompensēt izmaiņas laika gaitā.
"Kad cilvēki ilgstoši veic aktivitātes, kas prasa ļoti mazu garīgo piepūli, šie ceļi var netikt stimulēti vienādi. Mēnešu un gadu gaitā iesaistes trūkums var veicināt atmiņas un domāšanas pasliktināšanos."
Vena nenoliedz, ka var būt nozīme arī citiem bioloģiskiem un uzvedības faktoriem: "Garīgi pasīvas aktivitātes parasti ietver ilgus, nepārtrauktus sēdēšanas periodus, kas var samazināt asins plūsmu uz smadzenēm. No otras puses, saistošākas aktivitātes bieži vien tiek pārtrauktas ar nelielām uzmanības vai kustību maiņām, kas varētu būt labvēlīgi."
Labsajūtas eksperte arī atgādina, ka garīgi saistošas aktivitātes bieži vien ir sociālākas vai interaktīvākas, kas pats par sevi ir saistīts ar labākiem kognitīvajiem rezultātiem.
"Arī miegam var būt nozīme. Cilvēkiem, kuri pavada vairāk laika pasīvās aktivitātēs, var būt sliktāka miega kvalitāte, un miegs arvien vairāk tiek atzīts par svarīgu atmiņai un ilgtermiņa smadzeņu veselībai."
Vienlaikus Vena atzīmēt, ka šis pētījums nevar pierādīt cēloņsakarību. Iespējams, ka cilvēki ar labāku sākotnējo kognitīvo funkciju biežāk izvēlas garīgi saistošas aktivitātes. Tātad, lai gan atklājumi ir pārliecinoši, tie jāinterpretē kā saistība, nevis pierādījums tam, ka pasīvu aktivitāšu izvēle tieši noved pie demences.
Stāstot par aktivitātēm, kādas aktivitātes cilvēkiem vajadzētu apsvērt, lai nodarbinātu savas smadzenes, Vena min, ka galvenais ir izvēlēties tādas nodarbes, kas prasa aktīvu domāšanu.
"Tā var būt tik vienkārša kā grāmatas lasīšana, krustvārdu mīklu risināšana, stratēģijas spēles spēlēšana, saruna ar draugu vai jaunas prasmes apgūšana."
Arī radoši hobiji ir lieliskas iespējas. Tādas aktivitātes kā adīšana, zīmēšana, rakstīšana vai mūzikas instrumenta spēlēšana iesaista dažādas smadzeņu daļas.
"Pat ikdienas uzdevumus var padarīt kognitīvi saistošākus, pievienojot izaicinājuma elementu, piemēram, jaunas receptes izmēģināšanu vai citas valodas apguvi."
Ikviens gūs papildu labumu, ja šajās aktivitātēs ir iesaistīti citi cilvēki.
"Sociālā mijiedarbība ir pastāvīgi saistīta ar labāku kognitīvo veselību un zemāku demences risku. Iesaistīšanās garīgi stimulējošās aktivitātēs kopā ar citiem, izmantojot sarunas, grupu hobijus vai kopīgu mācīšanos, var nodrošināt papildu aizsardzības slāni."
Par to, vai viss laiks pie ekrāna ir kaitīgs, Vena uzver, ka tas ļoti atkarīgs no tā, kā tas tiek izmantots.
"Piemēram, ilgstoša televīzijas skatīšanās bez mijiedarbības ietilpst garīgi pasīvā kategorijā. Turpretī datora izmantošana problēmu risināšanai, jaunas valodas apguvei vai saziņas uzturēšanai ar mīļajiem var būt garīgi stimulējoša."
Šī pētījuma radītās bažas nav tik daudz par pašiem ekrāniem, bet gan par ilgstošiem zemas aktivitātes periodiem. Mūsdienās tas varētu ietvert tādas lietas, kā bezjēdzīga ritināšana vai nepārtraukta satura patērēšana sociālajos medijos.
Vena atgādina, ka svarīga ir gan fiziskā aktivitāte, gan garīgā aktivitāte demences riska mazināšanā.
Fiziskajai aktivitātei ir labi pierādīta ietekme uz smadzeņu veselību, un mazkustīgs dzīvesveids ir saistīts ar lielāku demences risku.
"Šis pētījums papildina domu, ka arī garīgajai aktivitātei mazkustīga laika pavadīšanas laikā ir nozīme. Tas arī parādīja, ka fizisko aktivitāšu apvienošana ar garīgi iesaistošu uzvedību bija saistīta ar vēl lielāku demences riska samazinājumu nekā katra no tām atsevišķi."
Pēc pētījuma galvenā atziņa ir tā, ka mazas, ikdienas izvēles laika gaitā var mainīt situāciju. "Cilvēkiem jācenšas samazināt ilgstošus pasīvas uzvedības periodus un, ja iespējams, aizstāt tos ar aktivitātēm, kas iesaista prātu," skaidro Vena un atgādina: "Vienlaikus mums jāatceras, ka smadzeņu veselība ir cieši saistīta ar vispārējo veselību. Tas nozīmē saglabāt fizisko aktivitāti, uzturēt labu sirds un asinsvadu veselību, nesmēķēt, ievērot pilnvērtīgu uzturu un pietiekami gulēt.
Balstoties uz gadu desmitiem ilgiem pētījumiem, tieši šo ieradumu kombinācija, kas praktizēta gadu gaitā, ilgtermiņā palīdz atbalstīt kognitīvās funkcijas."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
