ASV apsver NATO "pāraudzināšanu" ar karaspēka pārvietošanu starp dalībvalstīm
Vašingtonā briest jauns plāns, kas var būtiski mainīt spēku līdzsvaru NATO aliansē. ASV varētu būtiski pārskatīt savu militāro klātbūtni Eiropā, pārvietojot karaspēku starp NATO dalībvalstīm. Šādu iespēju apsver Donalda Trampa administrācija pēc neapmierinātības ar sabiedroto rīcību kara laikā ar Irānu, ziņo "The Wall Street Journal".
Trampa administrācijas ideja ir pavisam vienkārša: valstis, kas nepietiekami atbalstīja ASV, varētu zaudēt amerikāņu karavīrus un militārās bāzes. Savukārt lojālākie partneri – īpaši Austrumeiropā – varētu iegūt lielāku ASV militāro klātbūtni.
Tas nebūtu tik radikāls solis kā pilnīga ASV izstāšanās no NATO, ko Tramps iepriekš jau piesaucis, bet nevar izdarīt vienpersoniski bez Kongresa piekrišanas.
Noskaties: Tramps nopietni apsverot iespēju ASV izstāties no NATO
Pašlaik ASV Eiropā uztur aptuveni 84 000 karavīru, un militārās bāzes šeit kalpo gan kā stratēģiski atbalsta punkti operācijām visā pasaulē, gan kā nozīmīgs ekonomiskais ieguvums uzņemošajām valstīm.
Kurām valstīm draud "sods"?
Lai gan konkrēts "sodāmo" valstu saraksts nav publiskots, vairākas valstis jau nonākušas Vašingtonas "melnajā sarakstā".
- Spānija atteicās ļaut ASV militārajām lidmašīnām izmantot savu gaisa telpu operācijās pret Irānu;
- Vācija kritizēja karu, neskatoties uz to, ka tā ir viens no svarīgākajiem ASV militārajiem centriem Eiropā;
- Itālija īslaicīgi ierobežoja ASV piekļuvi bāzei Sicīlijā;
- Francija noteica ierobežojumus ASV lidaparātu izmantošanai savās bāzēs.
Tikmēr kā valstis, kas varētu iegūt no šīs pārorientācijas, tiek minēta Polija, Rumānija, Grieķija un mūsu kaimiņi Lietuva. Tās esot daudz aktīvāk atbalstījušas ASV un arī ievērojami palielinājušas savus aizsardzības tēriņus.
Šāds karaspēka pārdalījums varētu nozīmēt lielāku ASV militāro klātbūtni Austrumeiropā — tuvāk Krievijas robežām. Tas, visticamāk, saasinātu attiecības ar Maskavu un palielinātu spriedzi reģionā.
Plāns vēl ir agrīnā stadijā, taču tas jau atklāj pieaugošo plaisu starp Trampa administrāciju un Eiropas partneriem. Spriedze pastiprinājās pēc ASV lēmuma sākt karu ar Irānu, kas netika iepriekš saskaņots ar sabiedrotajiem.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Marks Rute aizvadītajā naktī Baltajā namā izpelnījies pamatīgu kritikas devu. NATO esot "pagriezusi muguru amerikāņu tautai", neskatoties uz ASV ieguldījumiem Eiropas aizsardzībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
