Lietuvā nofilmētas lielas "zalkšu kāzas", rāpuļu eksperts skaidroja, kā tie pārojas

Blogs "Miško Siela" dalījās ar Linas Gaižauskaites video un bildēm, kuros iemūžināta iespaidīga zalkšu pārošanās, ko tautā sauc par "zalkšu kāzām".

Lina Gaižauskaite netālu no Pakruojas fiksēja neparastu parādību, kur vienuviet sapulcējās liels skaits zalkšu un veidoja kustīgus kamolus, vijoties viena gar otru. Rāpuļu speciālists Gerards Paškevičs komentēja LRT.lt, ka sociālajos tīklos izplatītajā video ir nofilmēta zalkšu pārošanās.

G. Paškevičs stāsta, ka pavasaris ir rāpuļu pārošanās sezona, un video mātītes var atšķirt pēc tā, ka tās ir lielas, savukārt tēviņi vienmēr ir tievāki un mazāki.

Vairāki tēviņi var apaugļot, bet ne vienmēr būs olas.

Speciālists skaidro, ka rāpuļu pasaulē valda feromoni, kad mātītes ir gatavas pāroties, tās sāk izstarot feromonus, lai pievilinātu tēviņus.

"Mātīte paliek savā vietā, izstarojot feromonus, kas it kā sūta vēstījumu: "Rāpojiet pie manis, esmu gatava pāroties." Tēviņi to "saož" jau no ļoti liela attāluma, saka rāpuļu speciālists. "Ar savām dakšveida mēlēm tie noķer gaisā lidojošos feromonus un sāk rāpot mātītes virzienā. Viņiem vienalga, vai tā rāpo pa ceļu, vai garām brauc automašīnas, vai garām paiet plēsēji vai garām skrien viņu medījums – pele vai varde."

"Tie neēd un nepievērš uzmanību nekam apkārt.. Viņi vienkārši "domā", ka ir jāpārojas," piebilst speciālists.

Taču pierāpojot pie mātītes, tēviņam vēl jācīnās ar citiem tēviņiem, kuri arī vēlas apaugļot mātīti.

"Čūskas ļoti skaisti cīnās. Tēviņi skrien viens ap otru un lec uz augšu. Tas, kurš pacēla galvu augstāk, kļūst par čempionu un iegūst piekļuvi mātītei. Bet būtībā šis likums ne vienmēr darbojas – kamēr vieni tēviņi cīnās par mātīti, citi pie tās pielien un mēģina apaugļot," stāsta G. Paškevičius.

Kā skaidro rāpuļu speciālists, mātīte var pāroties ar vairākiem vai pat duci tēviņu, bet tas nenozīmē, ka viņa dēs olas.

"Čūskām ir viena ļoti interesanta lieta – spermas maisiņš. Tas ļauj mātītei izvēlēties, kura tēviņa spermu viņa izmantos. Tas ir ļoti interesants fakts. Pat apaugļota mātīte var nedzemdēt, nedēt olas tajā sezonā, un saglabāt tēviņa spermu visu aukstā perioda laiku," LRT.lt stāsta G. Paškevičius piebilst, ka mātīte var aiziet ziemas miegā, pamosties, un, ja apstākļi būs labvēlīgi, viņa pati apaugļosies ar pagājušā gada tēviņa spermu.

Zalktis Baltijas tautām ir īpaša čūska, kura nes laimi. Ir ticējums: ja divi saderinātie upes krastā ierauga zalkti lienam, pēc gada viņi svinēs kāzas, un kopdzīve būs laimīga.

Šīs čūskas simbolizē gudrību. Zalkti uzskata par svētu dzīvnieku. Latviešu tautas ornamentos zalkša zīme bieži izmantota sieviešu apģērbā un uz pirtslietām. Zalkša zīmei ir saistība ar veļiem un veļu pasauli, rakstos uz svētakmeņiem tā atrodama kā pazemes jeb svētā dzīvnieka, pazemes valstības sūtņa, simbols.

Zalkši, uzturas galvenokārt ūdenstilpju krastos, mitrā mežā un pļavās, kā arī kultūrainavā — sakņudārzos, parkos, nereti par paslēptuvēm izmanto saimniecības ēkas. Zalktis ir aktīvs dienā, bet nakti pavada slēptuvē.

Barojas ar vardēm, krupjiem un kurkuļiem, dažkārt medī arī ķirzakas, putnu mazuļus un zīdītāju mazuļus. Tie ēd arī zivis. Ļoti ilgi, gandrīz 300 dienu, var iztikt bez ēšanas. Ziemo grauzēju alās, zem koku saknēm. Briesmu gadījumā zalktis atrij barību vai arī izdala ļoti smirdīgu dzeltenbaltu šķidrumu. Zalktim nav indes, un no viņa nav jābaidās.