Miljoni teju burtiski izkūpējuši gaisā. Kāpēc rīdzinieki par siltumu krietni pārmaksājuši?
Par šī stāsta sākumu nosacīti var uzskatīt pērnā gada vasaru. Apkures sezonas gaidās politiski karsts temats bija sagaidāmie "Rīgas siltuma" jaunie tarifi. Sākotnēji kāpums bija paredzēts par aptuveni piektdaļu. Pēc ažiotāžas izraisīšanās piedāvājums tika pārskatīts, palielinājums tik un tā, bet nedaudz mazāks – 12%.
Visa šī ņemšanās maksāja amatu vairākiem cilvēkiem "Rīgas siltuma" vadībā, izraisīja strīdus starp uzņēmuma lielākajiem akcionāriem – Ekonomikas ministriju un galvaspilsētas domi – par siltumapgādes sistēmas pārvaldību, radīja augsni jaunai parlamentārās izmeklēšanas komisijai un jaunai Valsts kontroles pārbaudei.
"Šīs revīzijas galvenā atziņa, par kuru mēs gribam šodien stāstīt, ir tas, ka siltums Rīgā var būt lētāks."
Galvaspilsētas siltumapgādes arhitektūra ir sarežģīta. Pēc būtības "Rīgas siltums" uztur divas atsevišķas sistēmas, vienu Pārdaugavā, kur pats arī ir vienīgais ražotājs. Savukārt labajā krastā "Rīgas siltums" enerģiju iepērk.
Gadiem diskutēts, kādam jābūt līdzsvaram un mijiedarbībai šajā tirgū starp lielo "Latvenergo", kas siltumu iegūst kā blakusproduktu elektrības ģenerācijā termoelektrocentrālēs, un mazākajiem tā sauktajiem neatkarīgajiem ražotājiem – šķeldas katlumājām. Sistēmā pa ceļam uz rīdzinieku apgādi ar siltumu visi labi nopelna, bet samaksā par to pilsētnieki savos rēķinos.
Gana bieži bija, maigi sakot, gana īpatnējas situācijas. Proti, "Latvenergo" savās termoelektrocentrālēs bija saražojis lētāku siltumu, nekā galvaspilsētas iedzīvotājiem tobrīd pieejams, bet tirgus regulatīvu īpatnību dēļ tā vietā, lai enerģiju ielaistu sistēmā, to vienkārši izlaida atmosfērā, faktiski izkūpināja gaisā.
Aptuveni pusi no šī nebūtībā aizlaistā siltuma bija iespējams novadīt centralizētajā sistēmā, gan nodrošinot "Latvenergo" lielākus ieņēmumus, gan zemākas izmaksas "Rīgas siltumam" un attiecīgi arī tarifu pilsētniekiem. Varētu šķist, ka tad jau labāk vispār bez šīm mazajām neatkarīgām katlu mājām, bet revidenti lēš, ka tad kopumā būtu vēl dārgāk. Galvenais ir līdzsvars. Šajā pagalam līkumainajā ceļā lielākais klupšanas akmens esot daudzo iesaistīto spēja jeb, precīzāk sakot, nespēja sadarboties.
"Visi viens uz otru bišķiņ skatās, gaida iniciatīvu, rīcību no otra. "It kā varam sakārtot, bet tas nav mūsu uzdevums, tas kādam citam jāsakārto". Šis ir kaut kā jāpārvar, jo to sistēmu ir iespējams sakārtot, ir iespēja panākt, ka mēs šo lietderīgo siltumu nemetam ārā, bet tas ir jādara visiem kopā."
Bez jau minētajiem tajā, kā tirgus uzbūvēts, savu roku pielikusi arī Konkurences padome un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kurai auditori pārmet nepietiekamu patērētāju aizsardzību.
"(TV3: Tas šķiet ļoti skaļi, ņemot vērā institucionālo jēgu un uzbūvi regulatoram. Kā mēs te nokļuvām?) Regulators ir godprātīgi pildījis savus pienākumus un tiešām sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām. Esam strādājuši pie risinājumiem, lai esošo regulatīvo ietvaru pilnveidotu. Tiešām ir pēdējo gadu laikā daudz būtisku izmaiņu notikušas. Tas ir savā veidā, kā remontēt mašīnu braucošā režīmā, un mēs to arī turpināsim darīt."
Valsts kontrole padziļināti analizējusi situāciju nevis aizvadītājā, bet vēl iepriekšējā apkures sezonā, proti, 2024./2025. gada sezonā. Tolaik rīdzinieki pārmaksāja astoņus miljonus eiro, tagad revidenti atzīst, ka jau bijuši uzlabojumi sistēmā, bet noteikti vēl ir, kur pielikt. To atzīst arī jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs.
"Vienmēr ir vieta attīstībai un pilnveidei. Kā mēs redzam, Saeimā bija Enerģētikas likuma grozījumi, kas paredz no nākamās apkures sezonas cenu griestus šiem neatkarīgākajiem ražotājiem. Tas arī nesīs ieguldījumu Rīgas centralizētajā siltumapgādē un ietaupījumu rīdzinieku maciņos."
Vai uzlabojumi tiešām nozīmēs zemākus apkures tarifus nākamajā ziemā, neviens gan pateikt nevar. Enerģijas tirgus, tai skaitā apkurē izmantotās dabasgāzes, satricinājis karš Tuvajos Austrumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
