Siltumsūknis, gāze vai malka: Zinātnieki aplēsuši lētāko veidu, kā apsildīt māju

Piemēri no Lietuvas mājsaimniecībām rāda lielas izmaksu atšķirības. Mājas īpašnieks, kurš izmantoja gaisa–ūdens siltumsūkni, janvārī par apkuri un karsto ūdeni samaksāja aptuveni 550 eiro. Tikmēr citā, A+ energoefektivitātes klases mājā ar gāzes katlu mēneša izmaksas bija ap 150 eiro. Vēl lētāk ziemu izdevās pārlaist tiem, kas izmantoja malku – vienas mājsaimniecības īpašnieks janvārī iztērēja aptuveni 100 eiro, izmantojot ap 1,5 kubikmetriem malkas.

Noskaties: Vienīgā skola Latvijā ar malkas apkuri? TV3 viesojas Birzgalē, kur lietas notiek citādāk

Saskaņā ar Viļņas Tehniskās universitātes pētnieka aprēķiniem, jaunās un energoefektīvās mājās viens no populārākajiem risinājumiem ir siltumsūkņi. Tomēr to izmaksas lielā mērā atkarīgas no elektrības cenas un āra temperatūras.

Aprēķināts, ka A++ klases 120 m² mājā ar gaisa–ūdens siltumsūkni apkure un karstais ūdens gadā varētu izmaksāt ap 800 eiro. Savukārt, izmantojot granulu katlu, sezonas izmaksas var svārstīties no aptuveni 480 līdz pat 1000 eiro gadā atkarībā no granulu cenas. Vēl lētāks teorētiski ir malkas katls – ap 370 eiro sezonā, taču tas prasa ikdienas darbu un regulāru kurināšanu.

Eksperti uzsver, ka izvēle starp apkures sistēmām nav tikai izmaksu jautājums. Ja galvenais ir zemākā cena, visizdevīgākie joprojām ir cietā kurināmā vai granulu katli. Savukārt, ja prioritāte ir komforts un automatizācija, siltumsūkņi kļūst par pievilcīgāko risinājumu, īpaši modernās mājās.

Speciālisti iesaka pirms sistēmas izvēles izvērtēt ne tikai kurināmā cenu, bet arī mājas energoefektivitāti, iespēju uzstādīt alternatīvas sistēmas un elektrības cenu svārstības – tieši šie faktori ilgtermiņā nosaka, cik dārga būs mājas apkure.