Stress un bailes no neveiksmes. Eksāmenu laiks ir nopietns pārbaudījums jauniešu mentālajai veselībai

Pēdējos gados būtiski pieaug pusaudžu skaits, kas vēršas pēc psiholoģiskas palīdzības, kuri izjūt trauksmi un depresiju. Pārbaudes darbu un eksāmenu laiks bieži šo situāciju saasina – skolēni izjūt spriedzi, trauksmi un bailes no neveiksmes.

Svešvalodas monitoringa darbu visā Latvijā kārtoja vairāk nekā 17 000 devītklasnieku.

"Man likās, ka bija tīri okei, jo tas bija monitoringa darbs angļu valodā, tīri labi sanāk, tāpēc stresa līmenis nebija tik augsts. Mani vairāk uztrauc tas, vai es nolikšu tos eksāmenus, jo tā jau tīri var nolikt. Vienkārši, ja tas stresa līmenis uzceļas pārāk augsts, tad tu nevari padomāt normāli – tad ir stress, ka es neuzrakstīšu," stāsta Elīza.

"Es gribu tikt labās skolās un tas rezultāts ļoti daudz, ko ietekmē. Ir bail, ko sagaidīt, kādas tēmas būs," norāda Konstance.

"Tas viss ir savstarpēji saistīts – atzīmes, ar to, kur es mācīšos. Protams, ja es dabūšu sliktas atzīmes, es nevarēšu tikt labā skolā," pauž Toms.

Arī skolotāji norāda, ka daudzi jaunieši jau izlēmuši, kur vēlas mācīties turpmāk, tāpēc viņiem eksāmenos būtiski sasniegt labākos iespējamos rezultātus.

"Par eksāmeniem gan audzināmā klase norādījusi, ka vārds "eksāmens" viņus satrauc. Arī meitenes atzinušās, ka ir vairāk stresiņš, parādās… Puiši mums tādi mierīgāki, bet ja salīdzina tā kopumā, ar iepriekšējajiem gadiem, varbūt kaut kādā ziņā tas satraukums pieaug. Bērni ļoti apzinīgi skatās uz šiem eksāmeniem, jo viņi saprot, ka tas izteiks viņu nākotni tālāk iestāties arī citās skolās," skaidro Ikšķiles vidusskolas direktora vietniece, 9. c klases audzinātāja Līna Bužoka.

"Man pirms šodienas vispār nebija stresa, bet tad, kad es atnācu uz monitoringa darbu, man sākās stress," saka Katrīna.

"Personīgi man tas stress rodas pirms ieejot klasē, jo tad es tikai saprotu, kas ir priekšā, un man tas parasti izpaužas vēdersāpes," teic Sibilla.

"Sajūtas ir, protams, vienmēr – bišķiņ bailes, stress, diezgan daudz emociju lokā. Galvenais ir jāzina sevi, kā rīkoties šāda veida situācijas un jāpaļaujas uz sevi," uzskata Krišs.

Speciālisti skaidro, ka eksāmenu laikā piedzīvotais stress ir normāla reakcija. Vienlaikus uzsverot, ka ir veidi, kā to mazināt, un aicina jauniešus laikus parūpēties par savu pašsajūtu.

"Ko varētu darīt eksāmenu laikā, tīri praktiski pusaudzis? Pirmkārt, nevajdzētu visu atlikt uz pēdējo brīdi. Tad ļoti svarīgi, mācīšanas procesā – kādas divas trīs stundas mācīties, bet pēc tam vajadzētu kaut kāda veida, pauzi. Vislabāk būtu fiziskās aktivitātes, jo tās smadzenes koncetrējas un vajadzētu pārslēgties," saka bērnu un pieaugušo psihiatrs, sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālists Gunārs Trimda.

Svarīgs ir arī kvalitatīvs miegs, bet tieši pirms eksāmena un tā laikā satraukumu var mazināt elpošanas vingrinājumi. Tomēr problēma sākas brīdī, kad stress kļūst pārāk intensīvs vai ilgstošs, norāda ārsts. Tad ir svarīgi vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem.

"Ja pusaudzis kļūst ļoti trauksmains vai tieši otrādi – noslēdzas, vai ir miega traucējumi vai viņš sāk pieķerties kaut kādām atkarībām," brīdina speciālists.

Būtiska loma šajā laikā ir arī vecākiem. Nereti pieaugušie paši atceras savu pieredzi eksāmenu laikā un, pat to negribot, šo satraukumu pārnes uz bērniem. Tāpēc svarīgākais ir būt atbalstošiem, nevis pārlieku prasīgiem, palīdzēt pusaudzim saglabāt mieru un atgādināt, ka eksāmenu rezultāti nenosaka visu turpmāko dzīvi.