Eksāmeni šogad nāk ar būtiskām izmaiņām. Ko par to saka paši skolēni?

Rīgas Juglas vidusskolā, tāpat kā citviet Latvijā, gatavošanās eksāmeniem kļūst arvien intensīvāka. To atzīst arī devītklasnieki, kuriem priekšā pirmie nopietnie valsts pārbaudes darbi.

"Bišķiņ ir tā spriedze uz pleciem, jo nu jau mums ir pagājuši arī pirmie izmēģinājuma eksāmeni latviešu valodā, matemātikā mums ir pirmdien diagnostikas darbs, lai pārbaudītu mūsu zināšanas," saka Rīgas Juglas vidusskolas 9. klases skolnieks Kristaps Stūrmanis.

"Mēs sākam mācīties un ir tiešām spriedze, tiem eksāmeniem nākam tuvāk. Un jūt to spiedienu, ka ir tie eksāmeni tik tuvu," pauž Rīgas Juglas vidusskolas 9. klases skolniece Zane Jonīte.

Devīto klašu skolēniem gan šogad būs mazāk raižu, jo tiem būs jākārto tikai divi centralizētie eksāmeni: latviešu valodā un matemātikā. Tā, jo Izglītības ministrija lēmusi, ka trešo svešvalodas eksāmenu, kas visbiežāk ir angļu valoda, aizstās monitoringa darbs, kura rezultātu atestātā vērā neņems.

"Angļu valoda jau mūsdienās ir daudz lietota. Īpaši jauniešu vidū, tāpēc es uz to tagad baigi arī neiespringšu. Pat, ja tas būtu bijis īsts eksāmens šogad, es uz to tāpat nebūtu tā baigi skatījies, jo man angļu valoda ir diezgan laba," teic Kristaps.

Šo kā vienu no iemesliem eksāmenu skaita samazināšanai min arī atbildīgā ministrija. Vienlaikus gan devītklasniekiem jārēķinās – eksāmenu nokārtošanai šogad nepieciešami vismaz 15%.

Viss pa vecam nepaliks arī vidusskolēniem, kuriem eksāmenu kārtību ir gana sarežģīta. Tur no šī gada būs par vienu augstākā līmeņa eksāmenu mazāk – divu obligāto vietā tikai viens. Un skolēni tajā saredz ieguvumus.

"Ja es, piemēram, plānoju kārtot ķīmijas padziļinātu eksāmenu, kas skaitās tāds grūtāks, salīdzinoši ar matemātiku, tad parādījās iespēja, ka vajag nokārtot tikai vienu eksāmenu. Līdz ar to es varu pietiekties papildu eksāmeniem un neuztraukties, ka nenokārtojot, es nepabeigšu vidusskolu," norāda Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolnieks Mareks Markuss.

"Ir tāds mazāks stress, ja es vienu no padziļinātajiem nenokārtoju, es tāpat skolu var pabeigt, jo es kārtošu padziļinātos eksāmenus gan angļu valodā, gan matemātikā, kas ir divi eksāmeni, kas ir manas stiprās puses. Tā kā es par to vispār neuztraucos," teic Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolniece Rūta Lanka.

Atbildīgajā Valsts izglītības attīstības aģentūrā skaidro, par vienu augstāko līmeņa eksāmenu mazāk būs jākārto, jo klāt nācis jauns obligātais eksāmens – kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Tādēļ tur neuzskata, ka tagad pie diploma tikt būs vieglāk.

"Mūsu eksāmenu sistēma ir ļoti sarežģīta un mums tiešām ir daudz eksāmenu. Tā kā tās izmaiņas ik pa laikam būs un tas ir normāli. Bet vai būs vieglāk? Es domāju, ka nē, jo visi eksāmeni ir atbilstoši programmai un sasniedzamajiem rezultātiem," skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.

Vienlaikus Ozola atzīst – lai gan skolēni un pedagogi par jauno obligāto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā ir informēti un pieejami arī atbalsta materiāli, daļai tas var kļūt par klupšanas akmeni. Īpaši ņemot vērā, ka eksāmena nokārtošanas slieksnis šogad arī paaugstināts –  līdz 20%.

"20% vajadzētu būt pietiekami, ka jebkurš vidusskolēns to var izdarīt, ja iesaistās, mācās, ir klātesošs, tur vispār nevajadzētu būt nekādām problēmām. Bet dzīvē ir dažādi," rezumē Ozola.

Jāmin, ka ne gluži eksāmens, bet atsevišķs monitoringa darbs aprīlī gaidāms arī bijušajās mazākumtautību skolās, lai novērtētu, kā tam veicies ar pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.