Rīgā plānotā zemo emisiju zona uz pauzes. Politiķi to kritizē kā nepārdomātu, bet aktīvisti brīdina par sekām

Rīgas centrā jau gadiem runā par mazāk intensīvu satiksmi un tīrāku gaisu, taču tagad zemo emisiju zonas ieviešana apstājusies. Vieni to sauc par nepārdomātu naudas iekasēšanu, citi – par obligātu soli, lai izvairītos no sankcijām un uzlabotu gaisa kvalitāti.

TV3 Ziņu uzrunātajiem rīdziniekiem gan viedokļi par iebraukšanas maksas iekasēšanu atšķiras.

"Es personīgi esmu pietiekami paceļojusi, lai zinātu, ka ir vairākas pilsētas Eiropā, kurām tas ir ieviests. Ja mēs gribam vairāk sakoptāku, gājējiem tieši baudāmāku pilsētu – kāpēc gan ne? Vai kādam no tā kaut kas slikts notiks? Es šaubos, ka mēs esam viena no tām pilsētām, kurā tu atbrauc baudīt ne tikai kultūru, vēsturi un arhitektūru, bet arī to, ka šeit ir patīkams gaiss, ko elpot," pauž Madara.

Tikmēr citi norāda – iebraukšanas maksa varētu apgrūtināt gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, kuri ikdienā dodas uz pilsētas centru.

"Vispār domāju, ka nē – tā galu galā ir galvaspilsēta, uzņēmējiem daudziem vai iedzīvotājiem no Latvijas, kuri brauc uz kādām centrālām iestādēm, kāpēc? Tādas lietas notiek kaut kādās lielās pilsētās, iespējams, kas tur – Londonā, Ņujorkā – kur dzirdēts par tādām lietām, liekas, ka Rīga gluži nav tā kritiskākā lieta, kā ar to nodarboties," domā Zigurds.

No vairāk nekā 400 000 eiro lielā finansējuma, daļa jeb 155 000 eiro tiks atgriezta infrastruktūras fondā. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs uzskata – par aptuveni 254 000 eiro veiktais pētījums neesot pietiekami kvalitatīvs un vairāk fokusējas uz ieņēmumu gūšanu, nevis satiksmes samazināšanu..

"2029. gadā mūsu ieņēmumi no ZEZ, ja tiks noteikta 5 eiro iebraukšanas maksa, ieņēmumi būs 48 miljoni eiro, savukārt 30. gadā būs 51 miljons eiro. Tas nozīmē to, ka jau šo pētījumu pamatā ir nevis plāns samazināt šo transportlīdzekļu skaitu, bet tieši otrādi – iekasēt naudu par to, ka cilvēki iebrauc Rīgā. Mums jāiet secīgi un pareizi, es jau nesaku, ka esmu pret ZEZ, bet tā pieeja, vismaz pēc manas sapratnes, atšķiras," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS).

Viņš turpina: "Man šķiet, ka sākumā mums vajag sakārtot sabiedrisko transportu – tam jābūt pieejamākam un tad varam runāt tālāk; nākamais – apvadceļš. Ja šos ceļus sakārto tā, ka cilvēki apzināti nebrauc cauri Rīgai tranzītā, bet nokļūst tur, kur viņiem jānokļūst, es domāju, par gaisa kvalitāti mums nebūtu jāsatraucas vispār."

Tāpat politiķis uzsver – vairāku Eiropas valstu pilsētās, piemēram Francijā un Spānijā – šādi risinājumi jau esot atcelti. Pēc viņa teiktā, šobrīd neesot skaidru signālu, ka Latvijai par zemo emisiju zonas neieviešanu draudētu sankcijas.

Tikmēr biedrība "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka Bergholca apgalvojums, ka projekts paredzēts galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, ir nepamatots un maldinošs. Tāpat viņi uzsver – zemo emisiju zonas ieviešanu atlikt līdz brīdim, kad būs izbūvēti apvedceļi un pilnībā sakārtots sabiedriskais transports, nozīmē problēmu vienkārši atlikt.

"Ja tagad degtu ēka, mēs varētu sākt krāsot, piemēram, sētu, nu, tā būtu tāda aptuveni rīcība. Tie apvadceļi, kas ir milzīgi budžeti, kas ir desmitgades, kamēr tie tiktu uzbūvēti, arī tagad jau esošās maģistrāles piesārņojums no tām, ar gaisu, vēju tiek iepūsts pilsētā, līdz ar to, tas nekur nepazūd. Mēs sagaidīsim to, ka būs soda naudas no Eiropas Komisijas, nacionālā valdība maksās. Mums negribētos atgriezties tādā situācijā, kad būtu jāvelk… (izvelk masku no kabatas un uzvelk to – red.). Es nezinu, ka tas būtu labākais variants, ko varētu sagaidīt no pilsētas," pauž biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Kārlis Krēķis.

Rīga šobrīd neatbilst Eiropas Savienības gaisa kvalitātes normām, kuras jāizpilda līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija par līdzīgiem pārkāpumiem jau ir vērsusies tiesā pret vairākām dalībvalstīm. Turklāt Latvijai iepriekš jau norādīts uz iespējamu pārkāpuma procedūru par šo prasību neizpildi.