Rīga gatavo ambiciozu plānu – zemo emisiju zonu. Ko rāda Eiropas pieredze?

Rīgā plānotā zona, līdzīgi kā citur, darbotos kā filtrs, kas ļauj aiz tās robežām tikt tikai tiem auto, kas pārāk nepiesārņo gaisu. Pārāk lielā trokšņa mazināšana ir otrs būtiskais mērķis.

Indikatīvā ZEZ zona Rīgā pic.twitter.com/zEAMYgCbJD

— Tālis Linkaits (@Talis_L) June 9, 2025

Tiek izvērtēti dažādi modeļi, kā un kur ieviest zonas robežas un noteikt, kurš tajā drīkstēs pārvietoties. Protams, runa ir arī par potenciālu iebraukšanas samaksu.

Citās Eiropas valstīs šāds modelis ir spēkā jau gadiem. Aplūkosim, kā iet tur.

Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena jau kopš 2022. gada ir kļuvusi par zemo emisiju zonu stingrības etalonu.

Jaunās prasības stājās spēkā 2023. gada rudenī, taču pirms pieciem gadiem Dānija ir uzstādījusi augstākas prasības furgoniem, kravas automašīnām un autobusiem.

Dānijas Vides aizsardzības aģentūra veic kontroli, izmantojot automātisko numura zīmju nolasīšanas sistēmu.

Tā dēvētā "Sund & Bælt" darbojas kā datu vācējs aģentūras labā, bet policija īsteno kontroli uz vietas. Pārkāpuma gadījumā soda nauda ir vērā ņemama – vieglajiem auto 1500 kronu (210 eiro), bet smagajiem transportlīdzekļiem pat 12 500 kronu (1675 eiro).

Leipciga ar 593 150 iedzīvotājiem ir kā spilgts piemērs starp 70 Vācijas pilsētām ar zemo emisiju zonām. Šī Saksijas pilsēta jau kopš 2011. gada marta darbojas ar vides zonu, kas aptver lielāko daļu no teritorijas.

Leipcigas sistēma ir vienkārša – visiem transportlīdzekļiem, pat elektroauto, nepieciešama redzama uzlīme. Bez uzlīmes iebraucot zonā, sods sasniedz aptuveni 100 eiro, iekļaujot citas izmaksas.

Vācijas ZEZ regulējumu nosaka stingri valsts likumi. Pat vecāki dīzeļdzinēji var iegūt zaļo uzlīmi, uzstādot sertificētu modifikācijas komplektu.

Šveices pilsēta Ženēva kopš 2020. gada janvāra piedāvā elastīgu risinājumu – gaisa aizsardzības zonu, kas darbojas  atkarībā no laika apstākļiem. Zona ir aktīva katru dienu no sešiem rītā līdz desmitiem vakarā, bet tikai nepieciešamības gadījumos.

Aktivizācija notiek, kad gaisa piesārņojums pārsniedz 50 µg/m³ cieto daļiņu slieksni. Pārkāpuma sods atšķirībā no iepriekš apskatītajiem gan ir ievērojams – 455 eiro.

Zona aptver ne tikai Ženēvas pilsētu, bet arī daļu no četrām apkārtējām pašvaldībām. Izņēmumi ir paredzēti svarīgākajiem transporta veidiem – no ekskavatoriem līdz ātrās palīdzības automašīnām.

Pagaidām Rīgas projektā redzamas vien zonas iespējamās aprises, par iebraukšanas noteikumiem spriedīs vēlāk, taču sagaidāms, ka tas būs nopietns politisks lēmums un var raisīt asas diskusijas sabiedrībā.

Sarunas par iebraukšanas maksu Rīgas centrā nebūt nav nekas jauns. 2021. gada jūlijā notika pirmais iepirkums, bet 2023. gadā beidzās priekšizpētes posms. Kulminācija tuvojas ar īstenošanu līdz 2027. gada beigām.