Dienesti ceļ trauksmi! Sausuma dēļ šogad daudz meža un kūlas ugunsgrēku

Viena no vietām, kur pavisam nesen – aizvadītajās brīvdienās – bija jādzēš meža ugunsgrēks, ir šī jaunaudze Ķekavas novada Dzērumos. Te nezināmu iemeslu dēļ svētdien mežs dega nepilnu triju hektāru platībā.

Ar uguni glābēji šeit cīnījušies sešas stundas un situācija bijusi saspringta – stiprais vējš liesmas strauji pūtis uz priekšu, arī dzīvojamo māju virzienā.

"Tur tikai dūmus mēs redzējām un , tad mēs jau izsaucām. (TV3: Jūs arī izsaucāt?) Jā. Bet bija satraukums, ka ir tik tuvu jūsu īpašumam? Protams. Jo uguns bija ļoti spēcīga. Mēs paši ar ūdeni lējām, jā," tuvējo māju iedzīvotāja.

Par laimi, kopā ar glābējiem uguni izdevās apturēt pie paša īpašuma robežas. Kopš aprīļa, kad visā valstī noteikts mežu ugunsnedrošais periods, Valsts meža dienests (VMD), kas pirmais dodas uz šādiem izsaukumiem un nepieciešamības gadījumā piesaista arī ugunsdzēsējus, reģistrējis jau 157 meža ugunsgrēkus – tikai par 70 mazāk nekā pērn visa gada laikā.

"Man negribētos teikt, ka šis gads ir kaut kas anormāls. Bet, jā, tas ir sausāks un pavasarī, kamēr vēl nav sadīgusi zāle, meža ugunsgrēki pāriet no kūlas ugunsgrēkiem. Un mēs esam gatavi ar to cīnīties un dzēst," pauž VMD vecākais eksperts ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis.

Visbiežāk meži deg Pierīgā, Jūrmalas pusē un Daugavpilī – tātad tur, kur ir visvairāk cilvēku. Tādēļ dienesti aicina ievērot ugunsdrošību, dodoties dabā, turklāt arī šķietami drošās vietās. Piemēram, vien tagad pēc divu dienu darba izdevies nodzēst meža ugunsgrēku pie Lubānas, kur degšana, visticamāk, bija izcēlusies no oficiālajā atpūtas vietā atstāta ugunskura.

"Atpūsties pie dabas vienmēr ir ļoti jauki, bet arī atpūtā beidzot vajadzētu tomēr pasekot līdzi, vai nav palikušas kvēlojošas ogles, neapdzēstas liesmas. Jo, ja sausums turpināsies tad vismazākā dzirkstele, vismazākā neuzmanība var izraisīt plašu mežu ugunsgrēku," brīdina VMD pārstāvis.

Šogad turklāt daudz deg ne tikai meži, bet arī pērnā zāle. Aizvadītajā gadā bija reģistrēti 900 kūlas ugunsgrēku, kas jau bija milzu pieaugums, salīdzinot ar 440 kūlas ugunsgrēkiem 2024. gadā. gadā, tad šogad VUGD reģistrēti jau vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēku.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā saka – labā ziņa ir tā, ka samazinās ugunsgrēku skaits, ko izraisa apzināta kūlas dedzināšana. Taču nemainīgi ir tas, ka uz izsaukumiem jādodas, jo iedzīvotāji nav pietiekami uzmanīgi rīkojušies ar uguni.

"Dedzinām tur pērnā gada lapas, savāktos zarus, atstājam ugunskuru bez uzraudzības un arī vējš to visu pastiprina. Biežākais faktors ir cilvēks un tiešām arī izmests izsmēķis šādā sausā periodā var ierosināt šo uguns izplatību ļoti strauji," norāda VUGD operatīvais dežurants Ilmārs Pūce.

VUGD arī uzsver, lai gan darba ir daudz, ar uzdevumiem tie tiekot galā. To spēj paveikt arī Valsts meža dienests, kuram samazinātā finansējuma dēļ, šogad nācies būtiski samazināt meža ugunsgrēku novērošanas torņu dežurantu skaitu.

"Mēs šogad principā gandrīz atteicāmies no ugunsnovērošanas torņu dežurantiem. Bet turpina strādāt mūsu attālinātā ugunsgrēku novērošanas un atklāšanas sistēma, kas ir izvietota 23 mūsu torņos. 12 atrodas Pierīgā, un 11 Ziemeļkurzemes reģionā," skaidro VMD pārstāvis.

Jāmin gan, ka Latvijā kopumā ir vairāk nekā 170 ugunsgrēku novērošanas torņu, no kuriem šogad lielākā daļa ir tukša. Tādēļ dienesti cer, ka piepildīsies prognoze par lietu, kam kaut nedaudz, tomēr, vajadzētu samazināt sausumu un līdz ar to arī ugunsgrēku risku.