Divarpus dienu darba nedēļa? Jauns ziņojums piedāvā radikālu redzējumu planētas nākotnei

Ziņojumu sagatavojusi Pasaules nevienlīdzības laboratorija (World Inequality Lab), un tā autori apgalvo, ka tas ir viens no līdz šim visaptverošākajiem mēģinājumiem rast risinājumus vienlaikus vairākām globālām krīzēm – klimata pārmaiņām, pieaugošai sociālajai nevienlīdzībai un politiskajai polarizācijai.

Pētnieki piedāvā virkni būtisku pārmaiņu, tostarp augstākus nodokļus miljardieriem, darba laika samazināšanu, mazāku sarkanās gaļas patēriņu un ievērojami lielākus ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē.

Saskaņā ar ziņojuma aplēsēm, ja šie pasākumi tiktu īstenoti, līdz 2100. gadam 89% pasaules iedzīvotāju ienākumi varētu vismaz dubultoties, bet globālā temperatūra nepārsniegtu divu grādu pieaugumu salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu.

Viens no ziņojuma līdzautoriem, ekonomists Tomā Piketī, uzskata, ka pašreizējie politiskie virzieni nespēs atrisināt pieaugošās problēmas. "Ideoloģija, ko redzam pie Donalda Trampa un viņa domubiedriem daudzviet pasaulē, vienkārši nespēs nodrošināt risinājumus. Agrāk vai vēlāk būs nepieciešama daudz taisnīgāka resursu un varas pārdale," sacīja Piketī.

Ziņojuma centrā ir tā sauktais pietiekamības princips – ideja, ka cilvēki var dzīvot pārtikušu un veselīgu dzīvi, nepalielinot patēriņu bezgalīgi.

Lai to sasniegtu, pētnieki piedāvā pakāpeniski samazināt vidējo darba laiku pasaulē no aptuveni 2100 stundām gadā līdz 1000 stundām. Tas aptuveni atbilstu divarpus darba dienu nedēļai.

Vienlaikus būtiski pieaugtu ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos. Izglītības finansējums uz vienu iedzīvotāju vairāk nekā dubultotos, tāpat ievērojami pieaugtu tēriņi veselības aprūpei. "Viens papildu eiro izglītībā vai veselības aprūpē rada trīs līdz četras reizes mazāku materiālo un enerģijas patēriņu nekā viens papildu eiro rūpniecībā," skaidro Piketī.

Īpaša uzmanība pievērsta arī bagātības sadalījumam. Ziņojuma autori uzskata, ka miljardieru rokās esošā pasaules bagātības daļa būtu ievērojami jāsamazina, jo tieši turīgākā sabiedrības daļa rada nesamērīgi lielu ietekmi uz klimatu. Vienlaikus pasaules nabadzīgāko 50% iedzīvotāju daļa kopējā bagātībā pieaugtu no pašreizējiem aptuveni 2% līdz 30%.

Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, autori rosina paātrināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, novirzot kapitālu no fosilā kurināmā un citām resursu ietilpīgām nozarēm uz vēja, saules un citām tīrās enerģijas tehnoloģijām. Pēc aprēķiniem šāds scenārijs ļautu ierobežot globālo sasilšanu līdz aptuveni 1,8 grādiem pēc Celsija gadsimta beigās. Tas ir ievērojami mazāk nekā prognozētie četri līdz 4,5 grādi scenārijos, kuros emisiju samazināšana notiek lēni.

Ziņojuma līdzautore Kornēlija Morēna atzina, ka daļa priekšlikumu var šķist ļoti ambiciozi. "Šī vīzija var izklausīties ideālistiska vai pat utopiska, taču ir svarīgi parādīt, ka pastāv arī citi attīstības ceļi. Ir iedrošinoši redzēt, ka vienlīdzīgāka pasaule un klimata mērķu sasniegšana nav savstarpēji pretrunīgi," viņa sacīja.

Savukārt Barselonas Autonomās universitātes profesors Džeisons Hikels uzsvēra, ka piedāvātie risinājumi ir tehniski iespējami. "Mēs varam nodrošināt labu dzīvi visiem, nepārsniedzot planētas robežas. Taču tam būs nepieciešama organizēta politiskā rīcība," norādīja Hikels.

Ziņojums tiks prezentēts Pasaules nevienlīdzības konferencē Parīzē, kur pulcēsies ekonomisti, sociālo zinātņu pētnieki un politikas eksperti no dažādām valstīm.