Lavrovs: Eiropa kļuvusi par draudu starptautiskajam mieram
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Eiropa ar militāro atbalstu Ukrainai kļūst par apdraudējumu starptautiskajai drošībai, savukārt ASV vairs necenšoties būt neitrāls starpnieks centienos izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā. Tikmēr sarunas par kara izbeigšanu joprojām atrodas strupceļā, raksta "Euronews".
Uzrunājot ārvalstu diplomātus Maskavā, Lavrovs kritizēja gan Eiropas Savienības, gan ASV rīcību.
"Spriežot pēc Savienoto Valstu darbībām, tās atsakās no jebkādām pretenzijām uz objektīva starpnieka lomu un tā vietā izvēlas pastiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju," sacīja Sergejs Lavrovs.
Krievijas diktatora Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs savukārt apgalvoja, ka Maskava joprojām esot gatava dialogam ar Eiropas Savienību. Vienlaikus viņš atkārtoja Kremļa pozīciju, ka tieši Eiropa, nevis Krievija, esot atbildīga par kara ieilgšanu.
ASV vadītās sarunas par Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izbeigšanu pēdējā laikā faktiski ir apstājušās. Kā norāda novērotāji, ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanība šobrīd vairāk pievērsta notikumiem Tuvajos Austrumos.
Pagājušajā nedēļā Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam nācās skaidrot savu lēmumu atjaunot diplomātiskos kontaktus ar Kremli, lai noskaidrotu, vai pastāv priekšnoteikumi miera sarunu atsākšanai. Tomēr pēc sākotnējām konsultācijām secināts, ka pašlaik šāda iespēja nav reāla.
Lai gan Eiropadomes birojs nav apstiprinājis, ar kuru Krievijas amatpersonu notikušas sarunas, mediji pieļauj, ka tas varētu būt bijis tieši Jurijs Ušakovs.
Krievijas amatpersona otrdien apsūdzēja Briseli mēģinājumos graut tā dēvētos "Ankoridžas vienošanās" principus, atsaucoties uz pērn Aļaskā notikušo Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos.
Šī tikšanās noslēdzās bez konkrētiem lēmumiem par pamieru Ukrainā. Tomēr Maskava apgalvo, ka Vašingtona esot piekritusi noteiktām savstarpējām izpratnēm par frontes līnijas iesaldēšanu un Rietumu militārā atbalsta ierobežošanu Ukrainai. ASV amatpersonas šādu vienošanos esamību publiski nav apstiprinājušas.
Viena no galvenajām Krievijas prasībām iespējamajās miera sarunās joprojām ir Ukrainas spēku izvešana no Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām Donbasā.
Kijiva šādu iespēju ir noraidījusi, uzsverot, ka Ukrainas armija joprojām kontrolē daļu no šīm teritorijām un negrasās tās atdot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
