Latvijas izlūkdienests brīdina par iespējamām Krievijas provokācijām pret Baltijas valstīm

Intervijā medijam "Fox News Digital" Latvijas izlūkdienests norādījis, ka Krievijas rīcībā šobrīd nav pietiekamu resursu konvencionālam konfliktam ar NATO, tomēr Maskava varētu izmantot citus spiediena instrumentus.

"Mēs redzam pazīmes, ka Krievija gatavo militāras provokācijas pret Baltijas valstīm vai Poliju – nevis konvencionālu karu, jo Krievija tam pašlaik nav spējīga, bet gan hibrīduzbrukumus ar raķetēm, droniem vai citiem līdzekļiem, lai nosūtītu signālu: pārtrauciet atbalstīt Ukrainu, pretējā gadījumā problēmas būs arī jums," norādījis Latvijas izlūkdienests.

Dienests uzskata, ka tuvākajā laikā lielākais risks nav Krievijas spēja sākt plaša mēroga karu pret NATO, bet gan iespēja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pieņems kļūdainus lēmumus, balstoties uz nepilnīgu vai sagrozītu informāciju.

"Lielākā problēma ir nepareizi situācijas novērtējumi. Krievijas institūcijas Putinam stāsta to, ko viņš vēlas dzirdēt, un tas rada bīstamu ciklu, kas var novest pie nepārdomātiem un bezjēdzīgiem lēmumiem," teikts izlūkdienesta vērtējumā.

Tāpat tiek norādīts, ka Putina izolācija arvien vairāk ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu. "Mēs redzam arvien vairāk pazīmju, ka Putins vēlas saņemt tikai pozitīvas ziņas. Viņš ir izolēts, un tas apgrūtina lēmumu pieņemšanu, jo tie balstās nevis realitātē, bet gan tās interpretācijā," norāda Latvijas izlūkdienests.

Runājot par ekonomisko situāciju Krievijā, dienests secina, ka Rietumu sankcijas rada reālu ietekmi, neraugoties uz Maskavas publiskajiem paziņojumiem. "Krievija publiski apgalvo, ka sankcijas nav būtiskas, taču tās pašas iekšējie novērtējumi liecina, ka sankcijas darbojas," paudis izlūkdienests.

Pēc dienesta vērtējuma, sankcijas ierobežo Krievijas finanšu un militārās iespējas, kā arī liek pieņemt sarežģītus lēmumus par armijas finansēšanu un cilvēkresursu piesaisti. "Krievijas kara ekonomika ir kā brūkošs kāršu namiņš," uzskata Latvijas izlūkdienests.

Tāpat izlūkdienests pievērš uzmanību Krievijas centieniem starptautiskajā līmenī veidot naratīvu par it kā notiekošu krievu un krievvalodīgo diskrimināciju Baltijas valstīs. Kā piemērs minēta Krievijas sagatavotā prasība ANO Starptautiskajā tiesā pret Baltijas valstīm.

Pēc dienesta vērtējuma, šādu iniciatīvu mērķis nav tikai juridisks process, bet arī informatīvās telpas sagatavošana iespējamām turpmākām politiskām vai hibrīdām darbībām.

Vienlaikus Latvijas izlūkdienests uzsver, ka šobrīd nav pamata bažām par tūlītēju militāru iebrukumu. "Mēs neuztraucamies par pilna mēroga iebrukumu šobrīd. Pat ja karš Ukrainā beigtos šodien, Krievijai būtu nepieciešami trīs līdz pieci gadi, lai atjaunotu pietiekamu militāro potenciālu. Pašlaik lielākās bažas rada provokācijas – droni, raķetes un citi hibrīduzbrukumi," norāda dienests.