Tiek slēgts Jelgavas cietums

Jelgavas cietuma slēgšana turpina Latvijas sodu izpildes sistēmas modernizāciju.

Tieslietu ministrija norāda, ka šis lēmums ir daļa no mērķtiecīgas ieslodzījuma vietu sistēmas reformas, kas paredz pāreju uz modernu, drošu un uz notiesāto resocializāciju vērstu sodu izpildes sistēmu.

To iespējams īstenot pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas, kas ļauj pakāpeniski atteikties no novecojušām ieslodzījuma vietām un efektīvāk izmantot valsts resursus.

Jelgavas cietuma slēgšana ir īstenota atbilstoši valdības iepriekš apstiprinātajam plānam par ieslodzījuma vietu sistēmas attīstību pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas.

Jelgavas cietuma ēkas Tieslietu ministrija, sākot ar 1. jūliju, nodod Jelgavas pašvaldībai tās funkciju realizēšanai.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsver: "Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt mūsdienīgu un efektīvu brīvības atņemšanas soda izpildi, bet arī ilgtermiņā samazināt atkārtotu noziedzīgo nodarījumu skaitu. (..) Jelgavas cietuma slēgšana ir viens no būtiskākajiem posmiem Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmas pārveidē."

Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu izpildes likumu, kas paredz mūsdienīgu soda izpildes sistēmu ar skaidri definētiem principiem, stiprinātu sabiedrības drošību un lielāku uzsvaru uz notiesāto resocializāciju.

Likumprojekts paredz vienotu kriminālsodu izpildes principu sistēmu, pilnveido uzraudzības kārtību, paplašina sociālās rehabilitācijas un izglītības iespējas, pilnveido elektroniskās uzraudzības regulējumu un stiprina sabiedrībā izpildāmo sodu sistēmu.

Ministrija norāda, ka Liepājas cietums ir pirmais cietums, kas Latvijā uzcelts kopš neatkarības atjaunošanas un modernākā ieslodzījuma vieta Baltijā. Tajā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, savukārt infrastruktūra veidota tā, lai vienlaikus nodrošinātu augstākos drošības standartus un radītu plašākas iespējas notiesāto resocializācijai.