Zviedrija vēlas slepkavībās apsūdzētiem 13‑gadniekiem piespriest reālu cietumsodu

Zviedrija jau vairākus gadus cīnās ar organizētās noziedzības pieaugumu. Policijas aplēses liecina, ka valstī ir aptuveni 17 500 aktīvu bandu dalībnieku un vēl aptuveni 50 000 ar šīm grupām saistītu personu.

Likumsargi norāda, ka noziedzīgie grupējumi arvien biežāk izmanto sociālos tīklus, lai vervētu pusaudžus un pat bērnus. Atsevišķos gadījumos slepkavību vai spridzināšanas uzdevumu izpildē iesaistīti pat 11 gadus veci bērni.

Zviedrijas tieslietu ministrs Gunnars Strēmers aprīlī situāciju raksturoja kā ārkārtēju. "Pērn 52 bērni, kuri bija jaunāki par 15 gadiem, tika iesaistīti tiesvedībās saistībā ar aizdomām par slepkavību vai slepkavības mēģinājumu. Mēs nerunājam par zādzībām, pat ne par laupīšanām vai miesas bojājumu nodarīšanu. Mēs runājam par slepkavībām."

Parlamentam par likumprojektu paredzēts balsot 15. jūnijā. Ja izmaiņas tiks pieņemtas, tās pēc pieciem gadiem plānots atkārtoti izvērtēt.

Jaunais regulējums paredz, ka īpaši smagos noziegumos notiesātie nepilngadīgie tiks ievietoti speciāli pielāgotās ieslodzījuma vietās. Viena no šādām iestādēm pašlaik tiek veidota Rosersbergā netālu no Stokholmas.

Cietuma vadītājs Gabriels Vesmans norāda, ka uzsvars tiks likts ne tikai uz drošību, bet arī uz izglītību un rehabilitāciju.

Viņš atzina, ka daudzi no šiem jauniešiem nekad iepriekš nav dzīvojuši prom no vecākiem, tāpēc personālam būs jāpalīdz viņiem pārvarēt arī pusaudžu vecuma emocionālos izaicinājumus. "Tas nav nekas neparasts, ka šāda vecuma zēniem mājās ir mīkstās rotaļlietas. Varbūt mums vajadzētu nodrošināt, lai katrā kamerā būtu pa vienai," piebilda cietuma vadītājs.

Līdz šim par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem galvenokārt rūpējās sociālie dienesti. Taču šī pieeja arvien biežāk tiek kritizēta.

Zviedrijas Valsts revīzijas biroja dati liecina, ka deviņi no desmit jaunajiem bandu dalībniekiem pēc uzturēšanās jauniešu aprūpes iestādēs atgriežas noziedzīgajā vidē. Savukārt astoņi no desmit vēlāk nonāk pieaugušo cietumos.

Valdība uzskata, ka stingrāki sodi palīdzēs pasargāt sabiedrību, saraut jauniešu saikni ar noziedzīgajām grupām un nodrošināt taisnīgumu cietušajiem.

Tomēr kritiķi norāda, ka problēmu nevar atrisināt tikai ar ieslodzīšanu. "13 gadus vecs cilvēks ir bērns. Turklāt bērns, kurš pat vēl nav sasniedzis vecumu, kad drīkst iegādāties enerģijas dzērienus," sacīja opozīcijā esošās Centra partijas pārstāve Vilma Rota.

Viņa uzskata, ka nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši smagus noziegumus, būtu jāsaņem ārstēšana un rehabilitācija, nevis jānonāk cietumā.

Arī Zviedrijas policijas un cietumu dienestu pārstāvji pauduši bažas par iecerētajām izmaiņām.

Tikmēr pieredze citās valstīs nav viennozīmīga. Dānija 2010. gadā pazemināja kriminālatbildības vecumu līdz 14 gadiem, taču vēlāk veikti pētījumi neuzrādīja būtisku ietekmi uz noziedzības līmeni.

Stokholmas Universitātes kriminoloģijas profesors Felipe Estrada Dorners uzskata, ka nepilngadīgo ieslodzīšana var vēl vairāk pasliktināt viņu nākotnes izredzes, tomēr vienlaikus atzīst sabiedrības drošības nozīmi. "Mēs nevaram pieļaut, ka slepkavas brīvi staigā pa mūsu ielām," viņš sacīja.

Pēdējos gados Zviedrijas valdība jau ieviesusi vairākus pasākumus cīņā pret bandu noziedzību, tostarp palielinājusi sodus un paplašinājusi policijas pilnvaras. Oficiālā statistika rāda, ka 2025. gadā apšaudēs bojā gāja 44 cilvēki, salīdzinot ar 62 bojāgājušajiem 2022. gadā, tomēr bērnu iesaiste organizētajā noziedzībā joprojām tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām problēmām valstī.