Lācis vairākas dienas atgriežas pagalmā, izposta stropus un ēd vistas. Saimnieks rāda sekas
Šovasar ziņas par lāčiem Latvijā seko cita citai. Jēkabpilī lācis izstaigājis pilsētas centru, Limbažu pusē novērota lācene ar mazuļiem, Zvejniekciemā ķepainis paviesojies īpašumos, un tie ir tikai daži no pēdējā laika novērojumiem. Tikmēr sociālajos medijos plašu uzmanību izpelnījies kāda vīrieša stāsts par lāča regulārām vizītēm viņa pagalmā.
Plašu ievērību izpelnījušies vīrieša publicētie video, kuros viņš stāsta par vairākkārtēju lāča ciemošanos viņa pagalmā, kur dzīvnieks postījis bišu stropus un uzbrucis vistām.
Videoierakstā vīrietis pauž, ka no rīta piecēlies un ieraudzījis, ka ķepainis izpostījis vairākus bišu stropus. Turklāt ar to postījumi nav beigušies – lācis uzbrucis arī vistu aplokam un aiznesis četras vistas. Tāpat norāda, ka dzīvnieks izmīdījis arī dārzu un dobes.
Taču ar to stāsts nebeidzās. Tās pašas dienas vakarā lācis atgriezās atkārtoti, un vīrietis ar lāci satikās aci pret aci.
Saimnieks stāsta, ka mēģinājis plēsīgo ciemiņu aizbaidīt – paņēmis lāpstu un sācis sist pa lielu metāla kasti. Vēlāk ieradušies mednieki, kuri raidījuši vairākus šāvienus gaisā, pēc kā lācis tajā naktī vairs neatgriezās.
Dažas dienas vēlāk vīrietis publicējis jaunu video, kurā atklāj, ka lācis joprojām regulāri atgriežas pie bišu stropiem. Lai mēģinātu viņu atturēt, saimnieks visu diennakti atskaņo radio.
Tāpat viņš stāsta, ka saimniecību apmeklējis Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis, kurš apsekojis teritoriju un savācis DNS paraugus, lai noteiktu dzīvnieka izcelsmi un radniecības līniju.
Video vīrietis ne tikai rāda lāča atstātos postījumus, bet arī pauž bažas par pieaugošo lāču skaitu Latvijā. Viņš norāda, ka medniekiem nav atļauts medīt lāčus, tādēļ to populācija turpina pieaugt.
Par pieaugošo lāču skaitu Latvijā TV3 raidījumā "900 sekundes" stāstīja Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Viņš uzsver, ka viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc lāči tuvojas cilvēku apdzīvotām vietām, ir viegli pieejama barība
"Ļoti slikti, ja viņi to ēdamo nesodīti dabū. Lāčiem izveidojas ļoti laba atmiņa, un tad viņi var konkrēto vietu apmeklēt atkārtoti," skaidro pētnieks.
Vienlaikus Ozoliņš norāda, ka pagaidām nav pamata panikai. Tomēr sabiedrībai jārēķinās, ka lāču Latvijā, visticamāk, kļūs vairāk, tāpēc cilvēkiem būs jāiemācās sadzīvot ar šo lielo plēsēju klātbūtni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
