Niezes apburtais loks: pētnieki atraduši atbildi, kāpēc odu kodumus nevajadzētu kasīt

Kā vēsta ziņu aģentūra "Associated Press", Pitsburgas Universitātes pētnieki analizēja vienu no biežākajiem niezes veidiem – alerģisko kontaktdermatītu, ko var izraisīt, piemēram, indīgā efeja, niķelis rotaslietās vai citi kairinātāji.

Lai noskaidrotu, kas notiek organismā, zinātnieki veica eksperimentus ar pelēm. Daļai dzīvnieku tika radīti izsitumi, bet citām tika liegta iespēja kasīt niezošo vietu, izmantojot īpašus aizsargapkakles tipa palīglīdzekļus.

Rezultāti bija nepārprotami: pelēm, kuras nevarēja kasīties, bija ievērojami mazāks pietūkums un vājāka iekaisuma reakcija.

"Šie rezultāti atbilst tam, ko cilvēki novēro ikdienā – kasīšana patiešām var situāciju pasliktināt," skaidro pētījuma vadītājs un dermatologs Daniels Kaplāns.

Viņš min piemēru ar odu kodumiem. Ja kodumu ignorē, nieze lielākajai daļai cilvēku pāriet dažu minūšu laikā. "Ja sākat to kasīt, tas kļūst par jūsu pavadoni uz visu nedēļu," saka pētnieks.

Kas niezes laikā notiek ādā?

Pētījuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta tā dēvētajām tuklajām šūnām jeb mastocītiem, kas ir vieni no pirmajiem imūnsistēmas "trauksmes cēlājiem".

Kad šīs šūnas tiek aktivizētas, tās izdala dažādas vielas, tostarp histamīnu, kas izraisa niezi un alerģiskas reakcijas.

VIDEO: Kāpēc odi vienus "noēd", bet citus liek mierā?

Tomēr zinātnieki atklāja vēl vienu mehānismu. Kasīšana rada arī sāpes, un sāpju receptori izdala ķīmisku signālvielu, ko sauc par substanci P.

Pētījums liecina, ka šī viela spēj aktivizēt mastocītus pa citu bioloģisko ceļu nekā alergēni. "Parasti mēs kasāmies līdz brīdim, kad sāk sāpēt," norādaa Kaplāns.

Tieši šī dubultā reakcija var izskaidrot, kāpēc pēc kasīšanas nieze bieži kļūst vēl spēcīgāka un iekaisums pastiprinās.

Kāpēc kasīšana tomēr sniedz nosacītu baudu?

Zinātnieki jau sen mēģina izprast, kāpēc kasīšanās šķiet tik patīkama. Turklāt to dara ne tikai cilvēki un citi zīdītāji, bet pat dažas zivju sugas.

Viena no teorijām paredz, ka šāda uzvedība evolūcijas gaitā palīdzējusi atbrīvoties no parazītiem, piemēram, blusām vai ērcēm.

Kaplāna komanda atklāja vēl vienu iespējamu ieguvumu. Eksperimentu laikā tika novērots, ka pelēm, kuras kasījās, uz ādas bija mazāk baktēriju "Staphylococcus aureus", kas ir bieži sastopams ādas infekciju izraisītājs.

Tas liecina, ka iekaisuma reakcija dažos gadījumos var palīdzēt organismam cīnīties pret mikroorganismiem.

Tomēr pētnieki uzsver, ka šis ieguvums nav pietiekams, lai mainītu ārstu rekomendācijas. "Galu galā kasīšana ir kaitīga. No tās vajadzētu izvairīties," uzsver Kaplāns, vienlaikus atzīstot, ka par to ir vieglāk runāt, nekā izdarīt.

Kā mazināt niezi?

Speciālisti norāda, ka ārstēšana ir atkarīga no niezes cēloņa. Dažos gadījumos palīdz antihistamīni vai citas zāles, kas samazina mastocītu aktivitāti.

Farmācijas uzņēmumi pašlaik strādā arī pie jaunām zālēm, kas bloķētu bioloģiskos mehānismus, kuri aktivizējas kasīšanas laikā. Nākotnē tas varētu palīdzēt pacientiem ar hronisku ekzēmu un citām ādas slimībām.

Tikmēr vasarā, kad niezi bieži izraisa odu kodumi, indīgā efeja vai citi ādas kairinājumi, dermatologi iesaka lietot hidrokortizona krēmus vai kalamīna losjonus.

Kaplāns zināms vēl kāds vienkāršs paņēmiens. "Mentolu saturoši krēmi īslaicīgi liek ādai just vēsumu niezes vietā. Ja nepadodaties vēlmei kasīties, var izdoties pārtraukt šo niezes un kasīšanas ciklu. Tas ir kā neliels slepenais kods," viņš iesaka.