Kāpēc mani odi apēd, bet citus neaiztiek? Atbilde slēpjas tavā ķermenī

Tikai odu mātītes kož cilvēkiem. Tām nepieciešamas mūsu asinis, jo tajās esošās olbaltumvielas palīdz attīstīt olas. Lai atrastu upuri, tās izmanto redzes un ožas signālus aptuveni 10 metru attālumā. Viens no svarīgākajiem signāliem ir oglekļa dioksīda (CO₂) mākonis, ko mēs izelpojam ar elpu un izdalām caur ādu.

Cilvēka izelpotais CO₂ aktivizē odu ožas orgānos tā saukto "saimnieka meklēšanas uzvedību". Tāpēc pieauguši cilvēki odiem šķiet pievilcīgāki nekā bērni — pieaugušie izdala vairāk CO₂.

Tas nozīmē arī to, ka odi reaģē uz citiem CO₂ avotiem, tāpēc sausais ledus un pudelēs pildīts CO₂ tiek izmantoti odu slazdos.

Pētījumi liecina, ka odus piesaista arī siltums un mitrums (un CO₂ šo pievilcību vēl vairāk pastiprina). Tāpēc grūtnieces odiem ir aptuveni divreiz pievilcīgākas nekā sievietes, kuras nav stāvoklī. Grūtniecības laikā palielinās vielmaiņas slodze un elpošanas apjoms, kā rezultātā tiek izdalīts vairāk CO₂ un ķermenis kļūst siltāks.

Cilvēki, kuri sporto, uz laiku var kļūt pievilcīgāki odiem, īpaši treniņa laikā un neilgi pēc tā, jo palielinās vielmaiņa, tiek izdalīts vairāk CO₂, ķermenis kļūst siltāks un cilvēks svīst. Arī lielāka auguma cilvēki, kuri parasti izdala vairāk siltuma un CO₂, var piesaistīt vairāk odu.

Ādas smarža ir "veiksmes atslēga"

Kad odi pietuvojas mazāk nekā 10 metru attālumā, tie nosaka savu upuri pēc dažādiem signāliem, tostarp ādas un elpas smaržas.

Ādas mikrobioms (uz ādas dzīvojošās baktērijas) sadala ogļhidrātus, taukskābes un peptīdus uz ādas, radot gaistošus organiskos savienojumus (GOS), kas viegli nonāk gaisā un kurus odi spēj atšķirt. Uz cilvēka ādas ir vairāk nekā 500 dažādu GOS.

Odi jau sākotnēji reaģē uz amonjaku un pienskābi uz mūsu ādas, bet karbonskābes šo pievilcību pastiprina.

Pētnieki Rokfellera universitātē ASV analizēja 64 cilvēku ādas smaržu. Dalībnieki sešas stundas nēsāja neilona piedurknes, kas savāca viņu ķermeņa aromātu. Pēc tam odi varēja izvēlēties starp dažādiem paraugiem, un viņi skaidri deva priekšroku cilvēkiem ar lielāku karbonskābju daudzumu.

Pētnieki aprēķināja katra cilvēka "pievilcības indeksu" odiem. Augstākais rezultāts bija pat 100 reizes lielāks nekā zemākais. Šīs atšķirības saglabājās gadiem ilgi neatkarīgi no dzīvesveida izmaiņām.

Ko var darīt, lai pasargātu sevi no odu kodumiem?

Nav pietiekamu pierādījumu, ka ķiploku ēšana vai B vitamīnu lietošana palīdz atbaidīt odus, saka Hetere Fergusone, medicīniskās entomoloģijas profesore Glāzgovas universitātē.

Viņa iesaka izmantot pārbaudītus repelentus, piemēram, citronu vai eikalipta eļļu, tāpat palīdz garas piedurknes un garās bikses, īpaši ja tās apstrādātas ar līdzekļiem.

Ādas baktērijas var padarīt jūs pievilcīgāku odiem
Pētnieki Vageningenas universitātē Nīderlandē atklāja, ka cilvēkiem, kuri malārijas odiem šķita īpaši pievilcīgi, bija atšķirīgs ādas baktēriju sastāvs — vairāk baktēriju, bet mazāka to daudzveidība.

Tas varētu būt tāpēc, ka ādas baktērijām ir svarīga loma ķermeņa smaržas veidošanā. Bez baktērijām cilvēka sviedri patiesībā ir bez smaržas.

Dvīņu pētījumi parādīja, ka vienas olšūnas dvīņi odus piesaistīja līdzīgi, bet neidentiskie dvīņi atšķīrās. Tas liecina, ka smaržas īpašības, kas ietekmē "sakodamību", var būt daļēji iedzimtas.

Ne visi odu kodumi izraisa vienādu reakciju. Cilvēki uz odu kodumiem reaģē ļoti atšķirīgi.

Plašs genoma pētījums atklāja spēcīgu saistību starp mūsu imūnsistēmas gēniem un to, kā ķermenis reaģē uz odu kodumiem. Interesanti, ka šie gēnu reģioni pārklājas arī ar tiem, kas saistīti ar alerģijām.

Dažiem cilvēkiem ir nosliece uz lielākiem un niezošākiem kodumiem, un tas var radīt sajūtu, ka viņus odi kož vairāk.

"Daži cilvēki domā, ka viņus kož vairāk, jo viņu reakcija ir spēcīgāka," saka Fergusone. "Citi var tikt sakosti bieži, bet gandrīz nemaz nereaģēt."

Lai gan daži no mums bioloģiski ir vieglāki mērķi odiem, pilnībā drošs nav neviens.