Tramps draud Kanādai ar jauniem tarifiem meža ugunsgrēku dūmu dēļ

Tramps sociālajā tīklā "Truth Social" paziņojis, ka ASV esot pakļautas "nevajadzīgam netīra, piesārņota un veselībai kaitīga gaisa iebrukumam". Viņš apsūdz Kanādu "apzinātā nolaidībā" un norāda, ka plāno sazināties ar Kanādas premjerministru Marku Kārniju, lai pieprasītu skaidrojumus.

ASV prezidents arī apgalvoja, ka Kanāda nepietiekami rūpējas par savu mežu apsaimniekošanu, kas, pēc viņa domām, veicina ugunsgrēku izplatīšanos.

Tikmēr Kanādas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas dati liecina, ka piektdien valstī aktīvi dega aptuveni 888 ugunsgrēki, turklāt lielākā daļa no tiem vēl nebija ierobežoti. Vairāk nekā 190 ugunsgrēku reģistrēti Ontario provincē.

Kanādas amatpersonas Trampa pārmetumus noraidījušas. Par ārkārtas situāciju pārvaldību atbildīgais federālais ministrs norādījis, ka ASV un Kanāda jau gadu desmitiem sadarbojas cīņā ar dabas katastrofām, atsaucoties uz savstarpējiem palīdzības līgumiem.

Kanādas parlamenta deputāte Eleonora Olševska uzsvērusi, ka valsts ugunsgrēku novēršanā un ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā ieguldījusi aptuveni 12 miljardus Kanādas dolāru. "Šis ir izaicinājums, kas nepazīst valstu robežas, un Kanāda strādā ātri, koordinēti un ciešā sadarbībā, lai pasargātu cilvēkus," viņa norāda.

Strīdā iesaistījušies arī vairāki republikāņu kongresmeņi, kuri atklātā vēstulē Kanādas amatpersonām paziņojuši, ka viņu "pacietība ir izsīkusi". "Mēs vairs nepieņemsim atvainošanās darbības vietā," raksta ASV likumdevēji Džons Džeimss, Džons Mūlenārs, Džeks Bergmans un Līza Makleina.

Viņi apgalvoja, ka Kanāda neesot pietiekami ieguldījusi mežu retināšanā, degošā materiāla samazināšanā un ugunsgrēku profilakses pasākumos, kā rezultātā dūmu sekas ik gadu izjūtot arī ASV iedzīvotāji.

Tomēr vairāki zinātnieki BBC norādījuši, ka situācija ir sarežģītāka. Toronto Universitātes pētnieks Patriks Džeimss uzsver, ka dūmu izplatība nav atkarīga no valstu robežām. "Laikapstākļiem nerūp starptautiskās robežas," sacīja Džeimss.

Eksperti atgādina, ka arī ASV ugunsgrēku radītie dūmi iepriekš regulāri sasnieguši Kanādu. Turklāt daudzi pašreizējie ugunsgrēki notiek attālos un grūti pieejamos mežu apvidos, kur liesmas nereti kļūst nekontrolējamas vēl pirms glābēji paspēj tās ierobežot.

Vaterlo Universitātes pētniece Anabela Bonada norādīja, ka ugunsgrēku pieaugumā būtiska loma ir klimata pārmaiņām. "Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, un nebūtu pareizi apgalvot, ka tikai Kanāda ir izraisījusi vai būtu varējusi novērst šos ugunsgrēkus," saka Bonada.

Arī premjerministrs Kārnijs uzsver, ka atbildība par klimata pārmaiņu mazināšanu jāuzņemas visām valstīm, tostarp ASV.

Savukārt Ontario premjers Dags Fords atgādinājis, ka Kanāda iepriekš palīdzējusi ASV cīņā ar ugunsgrēkiem Kalifornijā un viesuļvētru sekām citos štatos. "Varbūt tā vietā, lai sūdzētos, jums vajadzētu sūtīt palīdzību, jo mēs esam darījuši tieši to pašu savu amerikāņu draugu labā," sacīja Fords.

Viņš piebilda, ka ugunsgrēku dzēšanā pašlaik iesaistītas vairāk nekā 150 brigādes un vairāk nekā 80 specializētās lidmašīnas un helikopteri.

Saskaņā ar Kanādas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas datiem šogad liesmas jau nopostījušas gandrīz trīs miljonus hektāru teritorijas. Tikmēr dūmu mākoņi izplatījušies no Minesotas un Mičiganas līdz pat Ņujorkai un Pensilvānijai, vairākos reģionos izraisot brīdinājumus par bīstamu gaisa kvalitāti.