Ekstrēmās situācijās iespējama ķepaiņa likvidācija. Veido plānu brīžiem, kad pilsētu apciemo lācis

Lai gan sabiedrībā izskan aicinājumi atļaut lāču medības, Strode uzsver, ka spēkā esošie normatīvie akti jau tagad paredz risinājumus bīstamām situācijām – ar speciālām atļaujām dzīvnieku likvidēt.

Strode norāda, ka pašlaik galvenais uzdevums ir nevis runāt par lāču medību atļaušanu, bet gan izveidot skaidras sadarbības shēmas starp pašvaldībām, DAP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Valsts meža dienestu (VMD), zinātniekiem, veterinārārstiem un medniekiem.

Latvijā šobrīd nav īpašas ātrās reaģēšanas brigādes problemātisku lāču gadījumiem, tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā esošo normatīvo regulējumu ietvaros nodrošināt operatīvu rīcību.

Lai gan kārtība vēl tiek saskaņota ar pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm, Dabas aizsardzības pārvalde jau izstrādājusi iespējamu rīcības plānu gadījumiem, kad lācis nonāk apdzīvotā vietā.

Zaļais līmenis: lācis redzams, bet bīstamību nerada

Izstrādātajā modelī zemākais apdraudējuma līmenis paredz situācijas, kad lācis pārvietojas pa mežu, lauku teritorijām vai gar viensētām, taču izvairās no cilvēkiem.

Šādos gadījumos pašvaldībai, DAP, VUGD, VMD un zinātniekiem būtu jānovēro situācija, jāinformē sabiedrība un jāskaidro preventīvie pasākumi.

Strode uzsver, ka ne katra lāča parādīšanās cilvēku tuvumā automātiski nozīmē bīstamu situāciju. "Mums ir arī zvani no cilvēkiem, kuri pamana, ka lācis skrien gar lauka malu. Tā nav bīstama situācija," norādīja pārstāve.

Arī gadījumi, kad lācis vienreiz ieklīst īpašumā un, piemēram, izposta bišu stropus, automātiski nenozīmē, ka dzīvnieks būtu jālikvidē, skaidroja Strode.

Šādos gadījumos pārstāve iesaka izmantot preventīvus risinājumus, piemēram, elektriskos ganus vai citus aizsardzības līdzekļus, lai nepieļautu lāča atgriešanos.

Ja dzīvnieks teritoriju atstāj, situācija tiek uzskatīta par atrisinātu.

Dzeltenais līmenis: lācis apdzīvotā vietā uzturas ilgstoši un atgriežas atkārtoti

Vidēja apdraudējuma situācija tiek konstatēta gadījumos, kad lācis ilgstoši uzturas apdzīvotā vietā vai regulāri atgriežas konkrētā viensētā.

Šādos gadījumos pašvaldībai sadarbībā ar DAP, VMD un "Silava" būtu jānoskaidro, kas dzīvnieku konkrētajā vietā pievilina, jānovērš pievilinošie faktori un jānodrošina teritorijas uzraudzība.

Nepieciešamības gadījumā varētu tikt ierobežota cilvēku piekļuve atsevišķām teritorijām vai organizēta lāča aizbiedēšana drošā veidā.

Ja lācis pēc veiktajiem pasākumiem teritoriju pamet, situācija noslēdzas. Savukārt, ja tas turpina uzturēties apdzīvotā vietā, pašvaldībai būtu jākonsultējas ar DAP par turpmāko rīcību.

Sarkanais līmenis: tiešs apdraudējums cilvēkiem

Gadījumos, kad lācis rada tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai, demonstrē agresīvu uzvedību vai pastāv reāls uzbrukuma risks.

Šādā situācijā pašvaldībai nekavējoties būtu jānorobežo teritorija, nepieciešamības gadījumā jāorganizē cilvēku evakuācija, jāfiksē notiekošais un jāvēršas DAP pēc lēmuma par turpmāko rīcību.

Strode stāsta, ka šādos gadījumos ilgstoši administratīvie procesi nebūtu jāgaida un Dabas aizsardzības pārvalde pašvaldībai drīkst izdot mutvārdu rīkojumu.

"Ja tas ir dzīvnieks, kas piekto, sesto vai septīto reizi nāk sētā, kuram netraucē ne elektriskais gans, ne suns, uz cilvēka klātbūtni nereaģē, tas ir problēmatisks dzīvnieks un ar tādu ir jāsāk domāt kā tikt galā. Tam ir jābūt rīcības shēmai, lai mēs varam iedot atļauju, kurš ir tiesīgs to darīt," sacīja Strode.

Problēma pašlaik gan nav atļauju izsniegšana, jo normatīvais regulējums to pieļauj sabiedrības drošības interesēs. Neatrisinātais jautājums ir tas, kurš praktiski īstenotu lāča likvidēšanu. Ja tiešām ir nepieciešamība šādu atļauju izsniegt, mēs viņu varam izsniegt, tad kas šo darbību īstenos," sacīja Strode.

Tieši tādēļ DAP pašlaik aicina pašvaldības laikus apzināt pieejamos resursus un slēgt sadarbības vienošanās ar mednieku kolektīviem, veterinārārstiem un citiem speciālistiem, lai bīstamās situācijās būtu skaidri zināms, kurš par katru darbību ir atbildīgs.

"Mums šobrīd ir jāsagatavo sadarbības shēmas un rīcības mehānismi, jānosaka, kādā veidā iestādes, pašvaldības, mednieki, veterinārārsti vai citi speciālisti sadarbojas, lai katram ir skaidrs, par ko kurš ir atbildīgs un ko kurš dara," skaidroja Strode.

Skaties arī: "Lāču Latvijā kļūst arvien vairāk." Pētnieks skaidro, kāpēc tie ienāk ciemos un kā pasargāt sevi