NBA ienāk Vecajā kontinentā – Eiropas basketbolu gaida vēsturiskas pārmaiņas

Par projektu pirmo reizi tika paziņots pagājušā gada nogalē, bet kopš tā laika tas no idejas ir pārvērties par reālu biznesa sacensību.

Februārī tika uzsākta oficiāla investoru atlase, un interesi izrādīja vairāk nekā 120 investoru grupas.

Līdz jūnija beigām visas 12 izvēlētās Eiropas pilsētas bija saņēmušas piedāvājumus, turklāt pieprasītākajos tirgos tie sasniedza pat vienu miljardu ASV dolāru.

Kā izskatīsies jaunā līga?

Plānots, ka turnīrā piedalīsies 16 komandas – 12 pastāvīgas franšīzes un četras komandas, kas katru sezonu vietu iegūs sportiskā ceļā.

Līgas modelis līdzināsies NBA sistēmai, vienlaikus saglabājot saikni ar FIBA sacensībām, tostarp Basketbola Čempionu līgu.

Starp potenciālajām mājvietām ir Londona, Mančestra, Parīze, Liona, Madride, Barselona, Milāna, Roma, Berlīne, Minhene, Stambula un Atēnas.

Pēc NBA komisāra Adama Silvera teiktā, interesi izrādījušas arī citas pilsētas, kuras sākotnēji nemaz netika aicinātas iesniegt piedāvājumus.

Ja viss noritēs pēc plāna, 2027. gada oktobrī līdzjutēji varētu vērot pirmās spēles, piemēram, Parīzes un Madrides, Milānas un Minhenes vai Londonas un Stambulas komandu dueļus.

Kāpēc NBA vēlas ienākt Eiropā?

Eiropa jau gadiem ir viens no pasaules lielākajiem basketbola talantu centriem.

Tieši šeit izauguši tādi NBA superzvaigžņu vārdi kā Luka Dončičs, Nikola Jokičs un Janis Adetokunbo, taču, neskatoties uz milzīgo popularitāti, NBA līdz šim nav spējusi pilnvērtīgi izmantot Eiropas tirgus komerciālo potenciālu.

Līga uzskata, ka Eiropas basketbolā ir ievērojamas izaugsmes iespējas, īpaši ņemot vērā unikālo līdzjutēju kultūru, kas pēdējos gados atstājusi iespaidu arī uz NBA spēlētājiem un vadību.

Eirolīga aicina nevis konkurēt, bet sadarboties

Lai gan NBA projekts strauji virzās uz priekšu, Eirolīga negrasās vienkārši atkāpties.

Eirolīgas izpilddirektors Čuss Bueno uzsvēris, ka organizācija ir gatava sarunām, bet neatbalsta scenāriju, kurā tai vienkārši būtu jāpievienojas NBA franšīžu modelim.

Viņaprāt, daudz loģiskāks risinājums būtu apvienot spēkus.

Bueno piedāvā saglabāt Eirolīgas 13 ilgtermiņa licences klubus un tiem pievienot vairākas jaunas franšīzes pilsētās, kur pašlaik augstākā līmeņa basketbola nav, piemēram, Mančestrā, Lionā, Romā vai Berlīnē.

"Mums abiem jābūt elastīgiem. Ja viena puse saka – nāciet pie mūsu modeļa un viss –, tā nav partnerība," norādīja Bueno.

Divas līgas vai viena spēcīga Eiropas elite?

Eirolīgas vadītājs brīdināja, ka divu konkurējošu turnīru pastāvēšana nozīmētu cīņu par klubiem, sponsoriem, televīzijas partneriem un līdzjutējiem.

Viņaprāt, šāda situācija sadrumstalotu Eiropas basketbola tirgu un samazinātu abu sacensību vērtību.

Tomēr viņš atzina, ka, ja kompromisu panākt neizdosies, Eirolīga būs gatava konkurēt arī ar NBA.

Tuvākie mēneši var kļūt izšķiroši Eiropas basketbola nākotnei.

Ja vienošanās netiks panākta, jau pēc dažiem gadiem kontinenta spēcīgākie klubi varētu būt spiesti izvēlēties starp divām elitārām līgām.

Savukārt, ja NBA un Eirolīgai izdosies rast kopīgu valodu, Eiropa varētu iegūt līdz šim spēcīgāko un komerciāli ienesīgāko klubu basketbola turnīru tās vēsturē.

Skaties Eirolīgas spēles Go3 Sport kanālos un Go3 televīzijā!