Eiropa gatavojas elektrisko lidojumu ērai: pirmie reisi iespējami jau ap 2030. gadu
Jau nākamās desmitgades sākumā Eiropā varētu tikt atklāti regulāri elektrisko un hibrīdo lidmašīnu pasažieru reisi, liecina aviācijas nozares attīstības tendences. Eksperti uzskata, ka šāda veida gaisa transports varētu samazināt gan emisijas, gan atkarību no aviācijas degvielas, vienlaikus nodrošinot satiksmi maršrutos, kurus grūti aizstāt ar dzelzceļu.
Vairāki Eiropas uzņēmumi pašlaik strādā pie elektrisko lidmašīnu izstrādes, kas spētu veikt lidojumus līdz aptuveni 500 kilometru attālumam. Saskaņā ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras aplēsēm tas ļautu apkalpot aptuveni ceturtdaļu visu Eiropas aviācijas maršrutu, vēsta "Euronews".
Potenciāli elektriskās lidmašīnas nākotnē varētu apkalpot tādus populārus maršrutus kā Londona–Dublina, Atēnas–Santorini, Barselona–Ibisa, Nica–Korsika vai Roma–Sardīnija.
Transporta un vides organizācijas aviācijas tehniskais vadītājs Karloss Lopess de la Osa norāda, ka sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka elektriskās lidmašīnas ir tālas nākotnes tehnoloģija.
"Daudzi joprojām domā, ka ar baterijām darbināmas lidmašīnas ir tāls sapnis. Taču elektriskie un hibrīdie lidojumi ir būtiska daļa no risinājuma, lai īsos reisus padarītu ilgtspējīgākus un mazāk atkarīgus no importētās aviācijas degvielas," viņš sacīja.
Papildus tam, ka elektriskie lidojumi varētu mazināt aviācijas sektora ietekmi uz klimatu, tie arī samazinātu trokšņa piesārņojumu un palīdzētu nodrošināt satiksmi reģionos, kurus lielās aviokompānijas šobrīd apkalpo reti.
Pirmie elektriskie reisi nebūs paredzēti masu aviosatiksmei
Vācijas jaunuzņēmums "Vaeridion" izstrādā deviņu sēdvietu elektrisko lidmašīnu, kuru plānots sertificēt pasažieru pārvadājumiem līdz 2030. gadam. Uzņēmums jau saņēmis iepriekšējas vienošanās par 100 lidaparātu iegādi.
Tomēr pirmās paaudzes elektriskās lidmašīnas, visticamāk, nekonkurēs ar tradicionālajiem pasažieru reisiem. Sākotnēji tās vairāk tiks izmantotas attālu vai mazāk apdzīvotu reģionu savienošanai.
Savukārt Nīderlandes uzņēmums "Elysian Aircraft" sadarbībā ar aviokompāniju KLM izstrādā ievērojami lielāku elektrisko lidmašīnu, kas nākotnē varētu pārvadāt līdz 90 pasažieriem aptuveni 1000 kilometru attālumā.
Tikmēr Francijas kompānija "Aura Aero" attīsta 19 sēdvietu hibrīdelektrisku lidaparātu ar darbības rādiusu līdz 1500 kilometriem.
"Hibrīdtehnoloģija ļauj lidot tālāk, vienlaikus samazinot emisijas līdz pat 80%. Turklāt mēs prognozējam aptuveni 50% zemākas ekspluatācijas izmaksas," norādīja uzņēmuma Eiropas lietu padomnieks Antuāns Tulmons.
Galvenais izaicinājums joprojām ir baterijas
Elektriskās aviācijas attīstību ilgstoši kavējušas smagas un salīdzinoši mazjaudīgas baterijas. Tomēr pēdējos gados straujais progress akumulatoru tehnoloģijā, elektromotoru efektivitātē un lidaparātu konstrukcijās ir licis nozares ekspertiem daudz optimistiskāk vērtēt elektrisko lidojumu nākotni.
Neraugoties uz to, bateriju enerģijas blīvums joprojām ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka elektrisko lidmašīnu izmēru, svaru un maksimālo attālumu.
Arī Eiropas Komisija pēdējos mēnešos paudusi gatavību paplašināt finansējumu aviācijas dekarbonizācijas projektiem, paredzot atbalstu ne tikai ilgtspējīgajai aviācijas degvielai un ūdeņraža tehnoloģijām, bet arī elektrisko lidaparātu attīstībai.
Vai elektriskie lidojumi tiešām būs videi draudzīgi?
Eksperti uzsver, ka elektriskie lidojumi nav automātiski uzskatāmi par pilnīgi bezemisiju risinājumu. To ietekme uz klimatu būs atkarīga no tā, kā tiek saražota elektroenerģija, kā arī no bateriju ražošanas procesa radītajām emisijām.
Kampaņas organizācijas "Flight Free UK" direktore Anna Hjūza uzskata, ka elektriskā aviācija būs būtiska zemu emisiju transporta sistēmas sastāvdaļa. "Elektriskie lidojumi būs svarīga daļa no ceļošanas pasaules ar zemām oglekļa emisijām, īpaši maršrutos, kurus nevar viegli aizstāt ar citiem transporta veidiem," viņa uzsvēra.
Vienlaikus Hjūza brīdina, ka pat videi draudzīgākas tehnoloģijas nevar pilnībā aizstāt nepieciešamību samazināt aviācijas radītās emisijas. "Realitāte ir tāda, ka ilgtspējīgāka ceļošana nozīmē mazāk lidot, vairāk investēt dzelzceļā un pēc tam elektrificēt tos lidojumus, kuri joprojām būs nepieciešami," viņa sacīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
