Stājies spēkā tiesas spriedums par Grīziņkalna parka daļas nodošanu "Ghetto Games" rīkotājiem

Spriedumā atzīmēts, ka biedrība nav tiesīga runāt visu grīziņkalniešu vārdā un ka pilsētā pilnīgu klusumu nodrošināt nav iespējams.

Grīziņkalna apkaimes biedrība administratīvajā tiesā apstrīdēja Rīgas domes lēmumu par Grīziņkalna parka daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Streetbasket", kas parkā rīko "Ghetto Games" pasākumus. Apkaimes biedrība uzskata, ka pasākumi parkā esot pārāk trokšņaini, attiecīgi parka nodošana šādu pasākumu rīkošanai neesot sabiedrības interesēs.

Apgabaltiesa secināja, ka biedrības prasītie trokšņa ierobežojumi ir pārāk stingri un ne vienmēr balstās objektīvos apstākļos, kamēr esošais risinājums nodrošina samērīgu līdzsvaru starp iedzīvotāju interesēm un sabiedrisko aktivitāšu norisi.

Tiesa uzsvēra, ka pilnīgs "klusuma standarts" pilsētvidē nav reāls, jo jāņem vērā esošais fona troksnis.

Apgabaltiesa norādīja, ka apkaimes biedrības pieeja, pretnostatot pasākumu apmeklētājus Grīziņkalna apkaimes iedzīvotājiem, ir kļūdaina. Tiesa uzsvēra, ka apkaime nav tiesīga runāt visu apkaimes iedzīvotāju vārdā un vispārināt viņu nostāju. Tiesa apšaubīja apgalvojumu, ka visi Grīziņkalna iedzīvotāji iebilst pret teritorijas nodošanu trešajai personai, norādot, ka daļa iedzīvotāju paši izmanto sporta infrastruktūru un apmeklē pasākumus.

Iepriekš Administratīvā rajona tiesa Rīgā Rīgas domes lēmumu par Grīziņkalna parka daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā "Ghetto Games" rīkotājiem bija atzinusi par prettiesisku.

Biedrība izplatītajā paziņojumā pārmeta, ka Rīgas dome šajā jautājumā esot izvēlējusies ilgstoši nereaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par pārāk lielo troksni pasākumu norises laikā un nav vērtējusi, kā pārmērīgs troksnis ietekmē ikdienas pasākumu apmeklētāju un dalībnieku – bērnu un jauniešu dzirdi.

Pēc biedrības paustā, tās pārstāvji vairākkārt tikušies ar Rīgas domes pārstāvjiem, aicinot atrast visām pusēm apmierinošu risinājumu, tomēr Rīgas dome neesot pievērsusies šai problēmai pēc būtības un neesot piedāvājusi uzraudzības mehānismus.

Pirmās instances tiesa spriedumā bija vairāk pieslējusies apkaimes biedrības argumentiem un atzīmējusi, ka esošais līgums nenodrošinot, ka tā izpildes laikā netiks pārsniegts dzirdi nelabvēlīgi ietekmējošs trokšņa līmenis. Tāpat tika secināts, ka Rīgas dome nevarot kontrolēt līguma izpildi.

Lai arī nav apšaubāms, ka "Ghetto Games" veic nozīmīgu ieguldījumu jauniešu brīvā laika pavadīšanā un izglītošanā, tomēr bez ievērības nevar atstāt to, ka Rīgas dome neveica izvērtējumu par trokšņu ietekmi uz bērniem un apkārtnes iedzīvotājiem, tika pausts pirmās instances tiesas spriedumā. Domes uzdevums bijis pievērsties skaņas līmeņa robežlieluma analīzei un mērīšanas biežuma formulēšanai, īpaši, ja pasākumu auditorija pamatā ir bērni un jaunieši.

Rīgas pašvaldība šo pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja un otrajā instancē lemts par labu domei.

Pašvaldība skaidroja, ka esot spēkā iepriekš pieņemtais regulējums, kas nosaka, ka biedrībai "Streetbasket" jāveic skaņas mērījumi un jāievēro citi noteikumi. Visi interesenti skaņas kontrolei varot sekot līdzi "sound.ghetto.lv". Pašvaldība uzsver, ka ziemas sezonā biedrības "Streetbasket" rīkotie pasākumi Grīziņkalna teritorijā nenotiek.