Vai starp cietušo un likumpārkāpēju ir iespējams izlīgums? Probācijas dienests sāk jaunu kampaņu

Andris Kutkēvičs savulaik kā cietušais ir izgājis izlīguma procesu. Konflikts bijis ar kaimiņu, un šķietami nenozīmīgs – par kāpņutelpā sabojātiem velosipēdiem.

"Vienā momentā konstatējām, ka visi velosipēdi ir sabojāti. Pirmajā reizē izsaucām policiju. Policija ieteica uzstādīt kameru, lai varētu konstatēt vainīgos. Uzstādījām kameru. Pēc kameras uzstādīšanas nebija ilgs laiks, kad mēs konstatējām, kas ir pāridarītājs," viņš saka.

Lai arī nodarītais kaitējums bija salīdzinoši neliels, par svešas mantas bojāšanu tika sākts kriminālprocess.

Pēc kāda laika ar Andri sazinājās Probācijas dienests, jautājot, vai viņš būtu gatavs ar kaimiņu mēģināt panākt izlīgumu: "Pirmajā momentā, protams, es domāju, ka tagad es iešu pēc pilnas programmas, es visu tur prasīšu. Tās emocijas norimās un, teiksim, manā gadījumā arī bija tīri interese, kāpēc tas tika nodarīts un cilvēki vienkārši izrunājas. Mēs sapratām, kur tā problēma bija. Manā gadījumā tie ir riteņi, mēs to visu izrunājām un attiecīgi nonācām pie konsensa, ka mēs varam dzīvot tālāk."

Šādas sarunas gan bieži vien nav vieglas, saka brīvprātīgie, kuri izlīguma pārrunās piedalās kā starpnieki.

"Kādai no pusēm var būt bailes vai kauns izteikties. Bet mēs esam tie starpnieki, kas iedrošina šo sarunu, mēģinām viņiem radīt to vidi, ka viņi var drošāk sarunāties un runāt par to, kas ir noticis un neviens viņus nenosodīs tajā brīdī," saka Probācijas dienesta brīvprātīgā izlīguma starpniece Betija.

Probācijas dienestā tikmēr norāda – izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju pasaulē kļūst par arvien plašāk izmantotu konfliktu risināšanas veidu. Lai arī Latvijas sabiedrībai skaidrotu šādas pieejas iespējas, dienests šodien kopā ar Tieslietu ministriju sācis kampaņu "Izlīguma ceļš sākas ar sarunu".

"Izlīgums, tas nav sods, tā ir taisnīguma atjaunošanas metode. Cilvēkam vienalga būs jāuzņemas atbildība un jāstājas prokurora vai tiesneša priekšā, kur tad tiks izlemts par to, ko tālāk darīt. Izlīgums piešķir papildu dimensiju šim procesam un dod iespēju likumpārkāpējam pašam saprast notikušo un uzņemties personīgu atbildību par to, kas ir noticis un arī meklēt risinājumus," pauž Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius.

Latvijā vidēji ik gadu cietušais ar likumpārkāpēju par izlīgumu vienojas aptuveni 1000 gadījumos. Tie ir dažāda veida pārkāpumi, kurus visbiežāk ir izdarījis vai nu nepilngadīgais, vai jaunietis līdz 25 gadu vecumam.

"Pagājušā gada datus skatoties, 30% izlīgumi veikti vietās, kur likuma pārkāpumu ir veicis bērns, 20%  jaunietis un 50% pārējie. Mums jau arī visvairāk uztrauc tieši gados jaunā sabiedrības daļa, kura pieļauj kļūdas.  Grib izrādīties, pieņem muļķīgus lēmumus un negribētos viņiem sabojāt visu turpmāko dzīvi. Gribētos, lai viņi nevis uz cietumu dodas, bet uz universitāti," saka Jurevičius.

Sabiedrībā gan pret šādu konfliktu risināšanas metodi aizvien valda aizspriedumi. Jaunākie aptaujas dati  liecina, ka tikai 7% cilvēku uzskata izlīgumu ar cietušo par galveno līdzekli, kas var palīdzēt cilvēkam atturēties no atkārtota pārkāpuma.