Astronomi novērojuši objektu, kas izstaro vairāk enerģijas nekā jebkura zināma zvaigzne
Starptautiska astronomu komanda paziņojusi par iespējamu pilnīgi jauna veida kosmiska objekta atklāšanu. Zinātnieki uzskata, ka atraduši tā dēvēto "melnā cauruma zvaigzni" – objektu, kas ārēji līdzinās milzīgai zvaigznei, taču izstaro enerģiju, kas vairāk raksturīga melnajam caurumam. Atklājums veikts, analizējot NASA Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa datus no agrīnā Visuma.
Kā vēsta "The Guardian", objekts, kas nosaukts par MoM-BH-1*, atrodas Vaļa zvaigznājā miljardiem gaismas gadu no Zemes. Tiek lēsts, ka tas radies aptuveni 660 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena.
Pētījuma autori secinājuši, ka objekts pēc izmēra varētu būt salīdzināms ar visu Saules sistēmu un izstaro neparasti spilgtu sarkanu gaismu.
"Mēs esam atklājuši jauna veida astrofizikālu objektu – melnā cauruma zvaigzni," sacīja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Kavli Astrofizikas un kosmosa pētījumu institūta pētnieks Rohans Naidu.
Pēc viņa teiktā, objekts apvieno īpašības, kas līdz šim uzskatītas par savstarpēji nesavienojamām. "Tas izstaro enerģiju, kas parasti saistīta ar melnajiem caurumiem, bet vienlaikus tam ir pazīmes, kuras klasiski raksturīgas zvaigznēm," skaidroja Naidu.
Astronomi sākotnēji meklēja visattālākās zināmās galaktikas, izmantojot Džeimsa Veba teleskopu. Pētot attēlus, viņu uzmanību piesaistīja ārkārtīgi spilgts sarkans punkts, kas izrādījās sarkanākais objekts teleskopa attēlu arhīvā.
"Veids, kā tā gaisma ir gandrīz pilnībā sarkana un pēkšņi pazūd zem noteikta viļņa garuma, ir tik dramatisks, ka tam nav analogu nevienā zināmā objektu klasē," sacīja Naidu.
Datoru simulācijas liecina, ka objekts, visticamāk, nav milzīga zvaigzne, kuras enerģijas avots ir kodolsintēze. Tā vietā tas varētu būt melnais caurums, kuru ieskauj ļoti blīvi gāzu mākoņi, liekot tam izstarot gaismu līdzīgi zvaigznei.
Pētnieki pieļauj, ka šis atklājums varētu palīdzēt izskaidrot arī citus noslēpumainos objektus, kurus astronomi pēdējos gados regulāri novērojuši Džeimsa Veba teleskopa dziļā kosmosa attēlos. Šie objekti zinātnieku vidū kļuvuši pazīstami kā "mazie sarkanie punkti".
Naidu uzskata, ka šādas "melnā cauruma zvaigznes" varētu būt agrīna attīstības stadija supermasīvajiem melnajiem caurumiem, kas mūsdienās atrodami gandrīz visu galaktiku centros, tostarp arī Piena Ceļā. "Gadu desmitiem mēs esam domājuši, ka agrīnajā Visumā noticis kaut kas neparasts. Melnā cauruma zvaigznes varētu būt tieši tas trūkstošais elements," sacīja pētnieks.
Viņš piebilda, ka supermasīvie melnie caurumi būtiski ietekmē galaktiku attīstību, nosakot, kad tajās veidojas jaunas zvaigznes un kā attīstās planētu sistēmas.
Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā "Nature", taču pašlaik zinātnieki turpina analizēt datus, lai pārliecinātos, ka novērotais objekts patiešām pārstāv līdz šim nezināmu kosmisko objektu kategoriju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
