Vai "zelta pālis" Daugavā atradīsies vēl 100 gadus? Viss liecina, ka "Rail Baltica" otrā posma nebūs

Par gadsimta projektu dēvētās "RailBaltica" kontekstā kaut kādi lēmumi vai puslēmumi gaidāmi septembra vidū. Sarunas dalībnieki atzīst, ka saistībā ar dzelzceļa izbūvi iestājusies zināma apātija, jo jau gadiem ilgi tiek secināts, ka "nav labi", taču nekādi būtiski lēmumi neseko.

Latvija ir vienojusies meklēt izmaksu samazināšanas pozīcijas. Nekas nav mainījies arī tajā ziņā, ka "RailBaltica" vilciens ies gar Rīgu un nāksies domāt, kā pasažieriem nokļūt galvaspilsētā.

Arī izmaksu ziņā lielu izmaiņu nav – pirmā posma izmaksu apjoms ir seši miljardi eiro, bet valsts ir spējusi mobilizēt aptuveni 1,5 miljardus. Pie optimistiskākā scenārija, ka nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā izdodas kopā mobilizēt divus miljardus, tāpat Latvijai ir jāspēj nodrošināt atlikusī summa. Neviens, īpaši pirms vēlēšanām, nevēlas pateikt to, ka, visticamāk, nāksies aizņemties vēl 1,5 līdz divus miljardus.

"Mani šonedēļ visvairāk nokaitināja [satiksmes ministra Riharda] Kozlovska (JV) citāts, ka "mēs to "Rīgas loka" plānu neesam nekur atmetuši", bet skaidrs, ka tas pirmais posms ir tāds, kāds tas ir. Nebūs otrā posma. Nekad. Mums tas "zelta pālis" Daugavā būs vēl 100 gadus. (..) Ja kāds iedomājas, ka mēs uztaisīsim Latvijai cauri braucošo variantu un pēc tam otrajā posmā pieliksim klāt Rīgu, tad nebūs otrā posma. Tad, kad kāds tiks galā ar pirmo posmu (ja tiks), tas arī būs tas, kā projekts izskatīsies. Neviens nekrāmēsies ar otro posmu," vērš uzmanību TV3 Ziņu žurnālists Ivo Butkevičs.

Runājot par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un riskiem saistībā ar ceļojumu atcelšanu, galvenais ieteikums būtu apdrošināt savus ceļojumus, pauž sarunas dalībnieki.

Ja lidsabiedrībai tiks pasludināts bankrots, tad galvenais valsts politikas mērķis būs uztaisīt "mīkstu piezemēšanos". Šobrīd Latvija vēl nekad nav bijusi tik tuvu tam, lai aviokompānijas tai vairs nebūtu.

Sarunas dalībnieki spriež, vai šāda mēroga lidsabiedrībām vispār ir ekonomisks pamatojums, ņemot vērā to, ka pati aviācijas nozare jau tā nepiedzīvo tos vieglākos laikus. "airBaltic" gadījumā katra krīzīte rada eksistenciālas dabas jautājumus.

Runājot par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai, rodas jautājums – kāpēc lai kāds to vispār gribētu? Ņemot vērā šīs problēmas, ir ļoti viegli prognozēt, ka veidojot jauno valdību agrāk par tik ļoti iekārojamo Satiksmes ministriju neviens nevēlēsies uzņemties vadību.