Zibens Makvīns atkal uzmanības centrā: "Vāģiem" 20

"Vāģu" ("Cars", 2006) pasaules pirmizrādi skatītāji varēja vērot īstenā automašīnu entuziastu garā – tā notika Lovas (mūsdienās – Šarlotes) autosacīkšu trasē Konkordā, Ziemeļkarolīnā, ASV. Trases tribīnes tika pārvērstas par brīvdabas kinoteātri, un skatītāju vietas bija pavērstas pret četriem piecu stāvu augstumā un 15 stāvu platumā īpaši izbūvētiem ekrāniem.

Lai arī kopš pirmizrādes pagājušas jau divas desmitgades, "Vāģu" pasaulē aizvien ir daudz detaļu, kas padara filmu īpašu – no īstām autosporta leģendām līdz rūpīgi paslēptām atsaucēm uz "Pixar" vēsturi. Par godu jubilejai straumēšanas platforma "Disney+" apkopojusi desmit faktus par filmas tapšanu, pirmizrādi un tēliem, ko, iespējams, nezināji.

Filmā dzirdamas īstas autosporta leģendas

"Vāģu" pirmizrāde bija īpaša arī tāpēc, ka pa sarkano paklāju pie sacīkšu trases devās gan filmas aktieri, gan autosporta personības. Pasākumā piedalījās Pols Ņūmens (1925–2008), Ouens Vilsons un Nacionālās sērijauto sacīkšu asociācijas (NASCAR) leģenda Ričards Petijs.

Turklāt, lai "Vāģu" pasaule būtu ticamāka ne tikai bērniem, bet arī auto un sacīkšu faniem, "Pixar" komandai bija svarīgi piesaistīt īstas autosporta personības. Petijs ierunāja Stripu Vetersu – pieredzējušu sacīkšu veterānu, kurš filmā ir viens no Makvīna konkurentiem.

Tāpat filmā piedalījās arī citi sacīkšu braucēji, tostarp, Mario Andreti, Deils Ernhards juniors, Darels Voltrips un "Formula 1" leģenda Mihaels Šūmahers.

Doks Hadsons bija viena no Pola Ņūmena pēdējām lielajām kino lomām

Vienu no filmas emocionāli svarīgākajiem tēliem – Doku Hadsonu – ierunājis leģendārais aktieris Pols Ņūmens. Doks Hadsons filmā sākotnēji šķiet noslēgts un stingrs mazpilsētas tiesnesis, taču vēlāk atklājas, ka viņš ir izbijis sacīkšu čempions ar sarežģītu pagātni.

Doka loma bijusi īpaši zīmīga, jo Ņūmens pats bijis cieši saistīts ar autosportu – ne tikai kā skatītājs, bet arī kā sacīkšu braucējs un komandas īpašnieks. Tāpēc Doka Hadsona tēls ieguva papildu dziļumu: viņu ierunāja cilvēks, kurš ļoti labi saprata gan sacīkšu azartu, gan to cenu.

Makvīna 95. numurs ir atsauce uz "Pixar" vēsturi

Zibens Makvīns sacensībās startē ar 95. numuru, un tas nav izvēlēts nejauši. Tas ir veltījums 1995. gadam, kad iznāca "Pixar" pirmā pilnmetrāžas animācijas filma "Rotaļlietu stāsts" ("Toy Story").

Šī nelielā detaļa ir viens no piemēriem, kā "Pixar" savās filmās mēdz iestrādāt atsauces uz vēsturi. "Rotaļlietu stāsts" savulaik mainīja priekšstatu par animācijas kino, bet "Vāģi" vēlreiz parādīja, kas "Pixar" padodas īpaši labi – atdzīvināt šķietami nedzīvas lietas un izstāstīt par tām siltu, emocionālu un ļoti cilvēcisku stāstu.

Filmas iedvesma nākusi no reāla ceļojuma pa Ameriku

"Vāģu" pamatā nav tikai ideja par runājošām automašīnām. Aizkustinošo stāstu iedvesmojusi režisora Džona Lasetera personīgā pieredze – ģimenes ceļojums pa ASV. Tas viņam iemācīja paskatīties uz ceļu kā pieredzi, kurā svarīgi ir cilvēki, ko iepazīstam, un emocijas, ko izjūtam.

Radiatormiests ir izdomāta pilsētiņa, bet tās noskaņa balstīta reālās vietās un stāstos

Radiatormiesta tēls radīts no vairākām īstām vietām pie leģendārā 66. maršruta. Gatavojot filmu, "Pixar" komanda devās ceļojumā, pētīja mazpilsētu ielas, vecās ēkas, ceļmalas kafejnīcas un ainavas, kā arī sarunājās ar vietējiem iedzīvotājiem un uzklausīja viņu stāstus. Komandu pavadīja 66. maršruta eksperts Maikls Voliss, kurš filmā ierunāja Radiatormiesta šerifu.

Metriņu iedvesmojis īsts NASCAR fans

Viens no skatītāju iemīļotākajiem tēliem ir Metriņš – sarūsējis, bet labsirdīgs evakuators ar lielu sirdi un vēl lielāku humora izjūtu. Viņa tēla izveidē nozīme bijusi kaislīgam NASCAR fanam Duglasam Kīveram, kura iesauka bija Metriņš (angliski – "Mater") un kuru filmas veidotāji satika izpētes laikā Ziemeļkarolīnā.

Metriņš filmā kļūst par vienu no svarīgākajiem Makvīna skolotājiem. Viņš nav ātrākais, spožākais vai veiksmīgākais tēls tradicionālā nozīmē, taču tieši viņš Makvīnam parāda draudzības, uzticēšanās un prieka vērtību.

"Vāģi" bija tehniski ļoti sarežģīta filma

No malas varētu šķist, ka automašīnas animēt ir vienkāršāk nekā cilvēkus vai dzīvniekus, taču "Vāģi" tolaik "Pixar" komandai bija viens no tehniski sarežģītākajiem projektiem. Lielākais izaicinājums bija automašīnu virsbūves – tām bija jāizskatās metāliskām, gludām un reālistiskām, vienlaikus piešķirot animācijas tēliem emocijas un izteiksmīgumu.

"Vāģi" bija pirmā "Pixar" filma, kurā plaši tika izmantota staru izsekošanas jeb "ray tracing" tehnoloģija, lai precīzāk attēlotu atspīdumus uz automašīnu virsmām. Tas prasīja milzīgu skaitļošanas jaudu. Vidēji viena filmas kadra renderēšana jeb attēla galīgā izveide datorgrafikā aizņēma 17 stundas, bet sarežģītākie kadri prasīja vēl ilgāku laiku.

Filmā liela uzmanība pievērsta pat šķietami mazām detaļām

"Pixar" komandai bija jāizdomā, kā automašīnas varētu izskatīties dzīvas, nepadarot tās pārāk karikatūriskas. Viens no svarīgākajiem lēmumiem bija novietot tēlu acis vējstiklā, nevis lukturu vietā. Tas palīdzēja tēliem izskatīties cilvēciskākiem un ļāva skatītājiem vieglāk uztvert viņu emocijas.

Filmas veidotāji pētīja arī to, kā dažādi auto pārvietotos atkarībā no vecuma, modeļa un parametriem un kāds būtu to raksturs. Sporta auto kustības bija stingrākas un precīzākas, savukārt vecākiem auto tika piešķirta brīvāka, "atsperīgāka" kustība. Tāpēc katrs tēls filmā atšķiras ne tikai pēc izskata, bet arī pēc tā, kā kustas un reaģē.

Filma veltīta Džo Ranftam

"Vāģi" veltīti Džo Ranftam (1960–2005) – vienam no filmas stāsta autoriem un līdzrežisoriem. Ranfts bija viena no nozīmīgākajām "Pixar" radošajām personībām un piedalījās arī citos studijas darbos. Viņš gāja bojā autoavārijā 2005. gada augustā, kad filma vēl bija tapšanas stadijā.

Viņa ieguldījums animācijas pasaulē ir neatsverams. Ranfts strādājis arī pie daudzām citām filmām, ko iemīļojuši miljoniem skatītāju visā pasaulē tostarp "Karalis Lauva" ("The Lion King", 1994), "Rotaļlietu stāsts" (1995) un "Rotaļlietu stāsts 2" (1999), "Mošķīši" ("Monsters, Inc.", 2001), "Meklējot Nemo" ("Finding Nemo", 2003) un ne tikai.

Neparastākās fanu teorijas par filmu

Gadu gaitā "Vāģi" kļuvuši ne tikai par iemīļotu animācijas filmu, bet arī par iedvesmas avotu dažādām fanu teorijām. Skatītāji internetā mēģinājuši izskaidrot, kā īsti darbojas pasaule, kurā dzīvo tikai automašīnas.

Viena no populārākajām teorijām ir par to, ka automašīnas kādreiz varētu būt "pārņēmušas" cilvēku pasauli. Šo versiju pastiprināja arī filmas radošais direktors Džejs Vords, kurš intervijā jokoja, ka, attīstoties pašbraucošajām automašīnām, tās kādā brīdī varētu "saprast", ka cilvēki ir lieki, un atbrīvoties no viņiem.

To pastiprina arī fakts, ka automašīnām filmā joprojām ir durvis, rokturi un logi – detaļas, kas mūsu pasaulē vajadzīgas cilvēkiem, lai iekāptu un izmantotu auto.

Lai gan šādas teorijas nav oficiāls filmas autoru skaidrojums, tās labi parāda, cik spilgtu un iztēli raisošu pasauli viņi radījuši. Ja skatītāji arī pēc 20 gadiem turpina spriest par Radiatormiesta iemītniekiem, meklēt paslēptas detaļas un izdomāt savas versijas par to, kā šī pasaule darbojas, tas nozīmē tikai vienu – Zibens Makvīns, Metriņš un viņu draugi joprojām nav zaudējuši savu vietu skatītāju sirdīs.