"Ūdens mani vajāja." Nepālietis, kurš plūdos zaudēja ģimeni, mājas un visu, stāsta par piedzīvoto

Tamangs, kurš kopā ar aptuveni 30 cilvēku komandu betonēja tuneļa sienas, stāsta, ka viss sācies ar pēkšņu un ļoti spēcīgu gaisa triecienu.

Spēcīgā gaisa plūsma pacēlusi gaisā saplākšņa loksnes un izkustinājusi smago tehniku. Tikmēr ārpusē plūdi jau bija aizskalojuši mājas.

"Es skrēju tuneļa izejas virzienā. Ūdens dzinās man pakaļ, un es skrēju tam pa priekšu," viņš stāsta.

Tamangs plūdos zaudēja ģimenes locekļus, kuri tobrīd atradās mājās.

Nepālā bojāgājušo skaits pēc katastrofālajiem plūdiem pārsniedzis 1000, bet aptuveni 4000 cilvēku joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Tamangs stāsta, ka no ūdens straumes bēdzis aptuveni 20 minūtes, turklāt plūdi viņam sekojuši arī kalnup. "Es biju gandrīz bez samaņas no šoka. Nespēju skaidri domāt," viņš pauž

Viņa kolēģis Ghale stāsta, ka spēcīgā gaisa plūsma gandrīz nogāzusi viņus no kājām, kad viņi metušies bēgt.

Lielākā daļa Nepālā saražotās elektroenerģijas nāk no hidroelektrostacijām, un Tamangs ar Ghali strādāja nozīmīgā objektā, palīdzot būvēt "Upper Trishuli 3B Hydropower Project" elektrostaciju

To bija plānots nodot ekspluatācijā nākamgad. Tā paredzēta, lai atkārtoti izmantotu ūdeni no augštecē esošās hidroelektrostacijas un ražotu papildu elektroenerģiju Nepālas energotīklam.

Objektā strādāja vairākas brigādes, un Tamangs stāsta, ka komanda, kas apkalpoja lielo tuneļa betonēšanas iekārtu, bija pēdējā, kas izkļuva ārā.

Taču drīz vien sekoja sāpīga apjausma.

"Es redzēju vietu, kur vajadzēja būt manai mājai. Tur vairs nebija nekā. Tieši tajā brīdī sapratu, ka viss ir zudis."

Plūdi aiznesa sešus Tamanga radiniekus.

"Man šķiet, ka dzīvei vairs nav jēgas. Izdzīvot ir mokoši. Es pat nezinu, kur ēst vai kurp doties," saka Tamangs.

"Mirušie ir atraduši mieru. Cieš tie, kuri palikuši dzīvi," saka Tamangs

Pēc bēgšanas no tuneļa Tamangs kopā ar citiem divas dienas patvērās Šanti Bazāras ciemā, līdz viņus izglāba armija.

Viņš lēš, ka kopā ar viņu no tuneļa izdevās izkļūt vēl aptuveni 50 līdz 60 strādniekiem.

Tamangs uzskata, ka būtu iespējams izglābt vairāk cilvēku, ja būtu pieejami labāki resursi un brīdināšanas sistēmas.

To apstiprina arī ziņojums, kurā secināts, ka jau vairākas dienas pirms katastrofas bija vērojamas pazīmes par pieaugošu nestabilitāti ledāja apkārtnē, un efektīvāki agrīnās brīdināšanas mehānismi varēja glābt dzīvības.

Satelītattēli liecina, ka ledāja virsma pārvietojās arvien straujāk, kūstošā ledus ūdeņi kļuva brūni, bet apkārtējos iežos veidojās plaisas. Par to ziņojuši eksperti no Āzijas Kalnu akadēmiskās alianses, Stimsona centra un Ķīnas Kalnu apdraudējumu un vides institūta.

Paša nogruvuma un lavīnas kustība bija pārāk strauja, lai cilvēkus tuvākajā apkārtnē spētu glābt tradicionālās brīdināšanas sistēmas.

Tomēr lejtecē esošajās teritorijās, kur plūdi nonāca pēc desmit un vairāk minūtēm, efektīva brīdināšanas sistēma varēja izglābt ievērojamu skaitu cilvēku.

"Iespējams, ka daži izdzīvojušie tur joprojām ir. Es ļoti ceru, ka viņus izdosies izglābt pēc iespējas ātrāk," saka Tamangs.