Pēc asām diskusijām nolemts, ka 9. klasē būs jākārto centralizētais eksāmens dabaszinībās

Koalīcijas partneru iebildumu dēļ izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) rosināto izmaiņu izskatīšana valdības sēdē vairākkārt atlikta. Lai gan domstarpības nav pārvarētas, reformas piedāvājums tomēr nonāca uz valdības galda.

Indriksones pusē ir uzņēmēju organizācijas, kas jo īpaši iestājas par centralizēto eksāmenu dabaszinībās, beidzot 9. klasi.

"Jāsaka, ka tas ir ļoti reti, ka bizness ir pilnīgā saskaņā ar valsts pārvaldi. Vienreiz pieņemam šo lēmumu un izdarām," pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Normunds Bergs.

"Astoņus gadus atliktu reformu nevar saukt par sasteigtu." "Ir jāpieņem šis lēmums," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Gluži pretējs viedoklis ir daļai ministru, Pašvaldību savienībai un nozares arodbiedrībai.

"Nu nevar šitā virzīt grozījumus. Es vadu LIZDA 11 gadus. Šādi vēl nekad nav bijis. Tā ir necieņa pret nozari. Es atvainojos, premjera kungs, ka es runāju bez dota vārda, bet nevar šādi virzīt nozarē pārmaiņas, kad ir mācību gads sācies. 100 000 skolēnu gaida, 10 000 pedagogu. Atzīmes jau tiek liktas," stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

"Pilnībā pievienojos. Šāds haoss, ka nav nozarei bijusi iespēja tiešām iepazīties…" piebilst ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Neapmierināts arī premjers Andris Kulbergs (AS): "Tas nav veids, kā mums šeit vajadzētu strādāt."

Valdības sēdē gan izdevās nonākt līdz lēmumu pieņemšanai. Par spīti "Jaunās Vienotības" un arī ZZS iebildumiem, valdība nolēma, ka, noslēdzot jau šo, nevis nākamo mācību gadu, devītklasniekiem būs jākārto eksāmens dabaszinībās. Tā atzīmi šoreiz gan vēl neņems vērā.

"Mēs ieviešam eksāmenu, kura rezultāti nebūs jāņem vērā, situācijā, kad mums nav dabaszinību skolotāju. Nu, es to nevaru ignorēt," teic ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Savukārt vēl lielāku iebildumu dēļ ministrei tomēr nācās atteikties no ieceres, ka pamatskolu varētu beigt arī gadījumā, ja nesekmīgi nokārtots latviešu valodas vai matemātikas eksāmens, ko Indriksone pamatoja ar centieniem novērst skolēnu atstāšanu uz otru gadu.

"Es savu viedokli un pozīciju šajā situācijā noteikti nemainu, bet es respektēju sadarbības partneru izteiktos viedokli un varbūt nespēju ātri rīkoties," stāsta izglītības un zinātnes ministre.

Ne bez strīdiem valdība deva zaļo gaismu izmaiņām, kas paredz plašākas iespējas labot pārbaudes darbu atzīmes.