Vai cilvēki kļūst stulbāki? Izglītības sistēmas lielie izaicinājumi

2026. gadā pamatskolas centralizētajos eksāmenos minimālais sasniedzamais slieksnis ir 15%, savukārt vidējā izglītībā – 20%. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija virza arī citas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā un centralizēto eksāmenu regulējumā.

Vai ar eksāmenu sistēmas pārveidošanu patiešām iespējams panākt labākas skolēnu zināšanas?

Šogad vismaz vienu pamatskolas eksāmenu nav nokārtojuši 818 skolēni.  Tas liek jautāt – vai problēma ir pašos eksāmenos, vai tomēr tajā, kā skolēni tiek sagatavoti to kārtošanai?

"Viss šķiet sasteigts"

Podkāstā kritiski vērtē tendenci izglītības sistēmā regulāri ieviest jaunas izmaiņas, vēl pirms iepriekšējās reformas ir pienācīgi izvērtētas. Vai viens gads ir pietiekams laiks, lai saprastu, kas iepriekšējā sistēmā strādā un kas ne? Un vai ir loģiski mācību gada sākumā runāt par eksāmenu izmaiņām, ja skolotājiem, skolēniem un vecākiem jau tāpat jāpielāgojas nemitīgām pārmaiņām?

"Viss šķiet sasteigts!"

Diāna Brakovska pauž bažas, ka Latvijas izglītības sistēmā kopumā vērojama lejupslīde. Eksāmenu rezultāti paši par sevi vēl nepasaka, kāpēc skolēniem trūkst zināšanu. Tāpēc rodas jautājums – vai nav nepieciešams vispirms sakārtot pašu sistēmu, mācību saturu un skolotāju darba vidi, nevis kārtējo reizi mainīt to, kā tiek pārbaudītas bērnu zināšanas?

Arī 2026. gada rezultāti rāda, ka problēmas nav pazudušas. Lai gan vidusskolēniem uzlabojušies rezultāti latviešu un angļu valodā, matemātikā sniegums joprojām bijis vājāks.

Ko mēs īsti iegūsim, vēlreiz mainot eksāmenu sistēmu?

Sarunā pavīd ideja, ka izglītības sistēmai vajadzētu vairāk ņemt vērā to, ka bērniem ir atšķirīgas intereses, spējas un nākotnes mērķi. Vai tiešām visiem nepieciešams viens un tas pats mācību modelis? Varbūt skolēniem daudz agrāk būtu jāpalīdz saprast, kurā profesionālajā virzienā viņi vēlas doties, tādējādi ļaujot vairāk koncentrēties uz tām zināšanām un prasmēm, kas būs nepieciešamas nākotnē?

Vai cilvēki kļūst "stulbāki"?

Sarunā nonāk arī līdz provokatīvākam jautājumam – vai sabiedrības zināšanu līmenis patiešām kļūst zemāks, vai arī mēs vienkārši neesam atraduši pareizo veidu, kā bērnus mācīt?

Ja skolēnu rezultāti nav tādi, kādus sabiedrība sagaida, var mainīt eksāmenu, palielināt vai samazināt slieksni un pārveidot vērtēšanas kārtību. Taču tas vēl nenozīmē, ka bērni nākamajā dienā zinās vairāk.